G7 sanāksme Kanādā: ASV jaunie muitas tarifi neatbilst PTO normām, uzsver Dombrovskis  (196)

Jau ziņots, ka ASV muitas tarifi no ES, Kanādas un Meksikas importētajam tēraudam un alumīnijam stājās spēkā piektdien. ASV prezidents Donalds Tramps 8. martā parakstīja rīkojumu par 25% muitas tarifu piemērošanu tērauda importam un 10% tarifu piemērošanu alumīnija importam, bet tolaik vēl uz laiku atlika šo tarifu piemērošanu ES, Meksikai un Kanādai. ES pārstāvji uzskata, ka tarifi piemēroti, ignorējot Pasaules tirdzniecības organizācijas normas.

Dombrovskis, kuram Vistlerā ir uzdevums iepazīstināt ar ES viedokli par globālās ekonomikas izaicinājumiem, sarunā ar "Delfi" raksturo gaisotni G7 valstu vidū: "Uz G7 sanāksmēm faktiski pamatā tie ir jautājumi, kas ir saistīti ar pasaules ekonomisko attīstību un iespējamajiem riskiem. Faktiski kā viens no tādiem riska faktoriem ir ļoti skaidri iezīmējies jautājums par starptautisko tirdzniecību. Konkrētāk par ASV protekcionisko politiku saistībā ar vienpusējiem tarifiem, ko ASV ir noteikusi pret Eiropas Savienību attiecībā uz tēraudu un alumīniju. Līdz ar to bija samērā plašas diskusijas par tiem jautājumiem, kur es arī informēju par Eiropas Savienības pozīciju, arī par tiem pretpasākumiem, kurus mēs pašreiz veicam, - gan vēršoties pret ASV Pasaules Tirdzniecības organizācijā, gan īstenojot atbildes pasākumus, proporcionāli nosakot papildus tarifus ASV importam uz Eiropas Savienību."

"No samērā daudzām valstīm izskanēja iebildumi pret šādu te ASV valdības politiku. Tas viedoklis gan no Eiropas Savienības puses, gan no citām valstīm tika pausts ļoti skaidri, un pie šī jautājuma vēl atgriezīsies nākamajā nedēļā notiekošajā G7 samitā," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš piebilda, ka par pretpasākumiem ir skaidrība. "Tie notiks atbilstoši Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Mēs varam atbildēt proporcionālā veidā, tātad noteikt papildus tarifus ASV importam tādā pašā apmērā kā viņi ir noteikuši Eiropas Savienībai. Potenciāli šis ar papildus tarifu apliekamais preču saraksts ir zināms. Un Pasaules tirdzniecības organizācija ir jau informēta, ka ES plāno piemērot šos pretpasākumus," skaidroja Dombrovskis.

18. martā ES publicēja ASV preču sarakstu, kurām tā plāno piemērot muitas nodevas gadījumā, ja ES netiks atbrīvota no ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem tērauda un alumīnija importam. Sarakstā ir desmitiem preču, tai skaitā brokastu pārtika, virtuves piederumi, apģērbi un apavi, veļas mazgājamās mašīnas, tekstilpreces, viskijs, motocikli, laivas un baterijas. Šo preču vērtība ir apmēram 2,8 miljardi eiro gadā, bet tā var pieaugt līdz 6,4 miljardiem eiro, kad kļūs zināms ASV tarifu ietekmes apjoms.

Viņš uzsver, ka Eiropas Savienība un ASV aizvien ir stratēģiskie partneri, un šī stratēģiskā sadarbība turpinās ļoti daudzās jomās. "Tas, kas pašlaik notiek, es teiktu, ka tas ir tirdzniecības disputs. Šādi disputi ir iespējami. Tādi vienkārši notiek. Tas, kas pašlaik ir problemātiski, ka šādi tirdzniecības disputi tomēr būtu risināmi Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros. Mēs uzskatam, ka ASV vienpusēji noteiktie tarifi neatbilst starptautiskajām normām," piebilst Dombrovskis.

Tramps savu lēmumu par paaugstinātajiem muitas tarifiem pieņēma pēc ASV Tirdzniecības ministrijas izmeklēšanas, kas notika no 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim saskaņā ar ASV 1962. gada Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. pantu. Ziņojumos secināts, ka tērauda un alumīnija imports apdraud ASV nacionālo drošību, un ieteikts piemērot tirdzniecības ierobežojumus.

Tomēr būtībā, kā uzskata EK, šie pasākumi galvenokārt aizsargās ASV pašmāju rūpniecību no ārzemju importa konkurences. Arguments par nacionālās drošības apdraudējumu, kā vērtē EK, šķiet visai vājš: ASV aizsardzības ministrs jau ir publiski paziņojis, ka ASV militārās nozares vajadzības nepārsniedz 3 % no ASV ražošanas apjoma un ka Aizsardzības ministrija spēj iegādāties ASV aizsardzības vajadzībām nepieciešamo tēraudu un alumīniju.

G7 samits ir nozīmīgs forums, kurā tiek veidota globālā atbilde uz globālām problēmām un kurš papildina G20 veikto globālo ekonomikas koordinēšanu.

Tajā tiekas vadītāji no Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Vācijas un ES.

Vadītāji tiekas G7 formātā kopš 2014. gada, kad Krievija pārkāpa Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Toreizējās Eiropas Kopienas pārstāvju dalība samitos sākās 1977. gadā ar Londonas samitu. Sākotnēji ES loma bija ierobežota uz jomām, kurās tai bija ekskluzīva kompetence, tomēr laika gaitā šī loma ir paplašinājusies.

Pakāpeniski ES tika iekļauta visās samita darba kārtības politiskajās diskusijās un, sākot no Otavas samita (1981), tā ir piedalījusies visās samita darba sanāksmēs.

Uz ES attiecas visi dalības pienākumi. Samita paziņojums ir politiski saistošs visiem G7 locekļiem.