Īru pirktspēja sasniegusi Šveices līmeni, Latvijai ceturtais sliktākais rezultāts ES  (300)

Lai arī IKP uz vienu iedzīvotāju Īrijā ir zemāks nekā Šveicē vai Norvēģijā, tomēr procentuāli pēc pirktspējas paritātes šveiciešu pirktspēja 2016. gadā ir bijusi 161% līmenī no Eiropas Savienības vidējā, norvēģu – 148%, kamēr īru – 183%. Līdz ar to īru pirktspēja 2017. gadā ir pietuvojusies un arī apsteigusi tādas labklājības valstis kā Dāniju – 46,5 tūkstoši eiro un Zviedriju – 43,0 tūkstoši eiro. Īrija savu iedzīvotāju pirktspēju pēdējos gados ir samērā strauji audzējusi, piemēram, krīzes laikā 2009. gadā Īrijā IKP uz iedzīvotāju bija 36,3 tūkstoši eiro jeb 129% no Eiropas Savienības vidējās.

Visaugstākais IKP uz iedzīvotāju ir Luksemburgā – 81,8 tūkstoši eiro, kuram tikai norvēģiem izdodas pietuvoties. Norvēģijā rādītājs sasniedzis – 68,9 tūkstošus eiro. Kopumā virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja līmeņa atrodamas tādas valstis kā Nīderlande, Austrija, Somija, Vācija u.c., būtībā Rietumeiropas valstis.

Latvijā iedzīvotāju pirktspēja līdz ar daudzām citām reģiona valstīm ir zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, savukārt atšķirības no Rietumeiropas valstīm ir vēl dramatiskākas. Latvijas iedzīvotāju pirktspēja Eiropas Savienībā apsteidz vien Horvātiju, Rumāniju, Bulgāriju, un atpaliek arī no saviem kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem. Tā 2017. gadā Latvijā IKP uz iedzīvotāju bija 11,7 tūkstoši eiro, Lietuvā – 12,7 tūkstoši, Igaunijā – 14,3 tūkstoši.

Tai pašā laikā jāņem vērā, ka tas ir vidējais rādītājs Latvijā, jo reģionu dažādā attīstība atgādina vidējo temperatūru slimnīcā. Rīgā jau vairāk nekā sešus gadus iedzīvotāju pirktspēja ir augstāka par vidējo Eiropas Savienībā, bankas "Luminor" aprēķini liecina, ka šogad rīdzinieku pirktspēja atbilst 112% no Eiropas Savienības vidējās, Lielrīgas reģiona – 91%.