Francijas un Vācijas rosinātais eirozonas budžets, kas iecerēts 19 dalībvalstu valūtas bloka stiprināšanai, var nozīmēt Eiropas Savienības (ES) beigas, ja tādējādi tiks atņemti resursi visu ES dalībvalstu kopīgajam budžetam, ceturtdien brīdināja Polija.
"Ja eirozonas valstis nolemj tērēt papildu naudu šim [eirozonas] budžetam, tad tas ir viņu iekšējais jautājums, bet ja tas tiks darīts uz tā ieguldījuma rēķina, ko viņi veic vispārējam [ES] budžetam, tad tās būs ES beigas," sacīja Polijas prezidenta Andžeja Dudas administrācijas vadītājs Kšištofs Ščerskis.
"Tas "de facto" nozīmēs, ka eirozona grib iet savu ceļu un ka tā grib darboties ārpus kopējās ES sistēmas," ziņu aģentūrai PAP sacīja Ščerskis.
Ja ierosinātais eirozonas budžets tiks pieņemts pārī ar Eiropas Komisijas pēcbreksita budžeta projektu 2021. līdz 2027.gadam, tas radīs nopietnu disbalansu, viņš brīdināja.
Tajā ierosināts vairāk līdzekļu tērēt eirozonas dienvidvalstīm Grieķijai un Itālijai, kuras piemeklējušas ekonomiskās un migrācijas krīzes, bet mazāk arvien turīgākajām austrumu valstīm, kā Polija un Ungārijai.
"Ja ES mēģinās mainīt šī budžeta [projekta] prioritātes un novirzīt līdzekļus dienvidvalstīm, kas ir eirozonā, un papildus vēlas palīdzēt tām ar naudu atsevišķa eirozonas budžeta ietvaros, tas radīs ļoti nopietnu budžeta un ekonomiskās politikas disbalansu," skaidroja Ščerskis.
Salīdzinot ar 2014.-2020.gada tēriņu plānu, Polija un Ungārija no nākamā budžeta kohēzijas finansējuma saņems par 20% mazāk, teikuši avoti ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
