Uzgaļi krāniem un 'nē' plastmasai – 'Ikea' solās mazināt savu klimata pēdu  (45)

"Līdz 2030. gadam mēs ("Ikea" – aut.) kļūsim cirkulāri. Mēs izmantosim tikai atjaunojamus un pārstrādājumus materiālus un pārskatīsim savus produktus, tos pielāgojot šim mērķim – lai samazinātu savu klimata pēdu," prezentējot pārskatīto "Ikea" ilgtspējas stratēģiju, izstādē "Democratic Design Day 2018" Zviedrijas mazpilsētā Elmhultā teica "Inter Ikea Group" izpilddirektors Torbjorns Lofs. Pirmoreiz ilgtspējas stratēģiju "People & Planet positive" ("Cilvēkiem un planētai pozitīvs" – angļu val.) uzņēmums ieviesa 2012. gadā.

Ambiciozos mērķus zviedru uzņēmums, kura veikali atrodami 49 pasaules valstīs, var sasniegt, tikai pilnībā pārskatot ražošanas ciklu. Kā skaidro Lofs, tas nozīmē ne vien atbildīgāk izturēties pret vidi un dabas resursiem, bet arī veidot labākus apstākļus darbiniekiem visā "Ikea" ražošanas jeb vērtību ķēdē, vienlaikus turpinot biznesa attīstību.

No jaunās ilgtspējas stratēģijas izriet, ka pēc 2030. gada "Ikea" veikalu plauktos būs atrodami tikai tādi plastmasas produkti, kas radīti no atkārtoti izmantojamiem vai pārstrādātiem izejmateriāliem. Piemēram, caurspīdīgās plastmasas uzglabāšanas kastes "Ikea" plāno ražot no augu eļļas, ne naftas produktiem.

Uzņēmums solās ne vien taupīt pats, bet piedāvāt šādu iespēju arī saviem klientiem, pārdošanā ieviešot produktus, kas palīdz prātīgāk izmantot dabas resursus. Viens no šādiem produktiem ir sadarbībā ar jaunuzņēmumu "Altered" tapušais ūdenskrāna uzgalis, kas ļauj ūdens patēriņu samazināt pat par 90%.

Jaunuzņēmuma un "Ikea" vienošanās paredz, ka mēbeļu milzis drīkst izmantot jaunuzņēmuma patentēto tehnoloģiju un kopā ar to izstrādāt un plašākai sabiedrībai par salīdzinoši zemu cenu piedāvāt ūdens patēriņu samazinošo uzgali. Paredzēts, ka iekārta maksās aptuveni piecus eiro un "Ikea" veikalos būs pieejama no nākamā gada augusta.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja "Ikea Group" ilgtspējas un veselīga dzīvesveida vadītāja Džoanna Īrova, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir panākt, lai patērētāji sāk apzināties individuālo darbību nozīmi: "Lielākā daļa no mums vēlas kaut ko darīt, bet mums šķiet, ka mēs jau neko nevaram mainīt, līdz ar to – kādēļ gan par to satraukties?" Vienlaikus gan viņa uzsver, ka liela nozīme ir arī apkārtējai videi, proti, ja vietējā infrastruktūra, transporta sistēma vai citi faktori nav sakārtoti, cilvēkam nemaz nav iespējas izvēlēties dabai draudzīgāko risinājumu.

Savukārt, runājot par izaicinājumiem starpvalstu līmenī, Īrova uzsvēra atšķirīgo likumdošanu dažādās valstīs. "Mēs gribam redzēt pārmaiņas ātri, taču, piemēram, noteikumi, kas attiecas uz atkritumiem, var ļoti palēnināt procesu," viņa klāsta, "ja mēs varētu piemērot vienotu pieeju tam, kā attiecamies, piemēram, pret atkritumu pārstrādi, un ja uz pārpalikumiem varētu skatīties kā uz izejmateriāliem, nevis atkritumiem, tad tas ļoti ļautu paātrināt procesus."

Viņa norāda, ka politiķu un politikas veidotāju attieksme pret ilgtspēju ir ļoti dažāda, piemēram, ASV un arī vairākās citās valstīs var novērot spēcīgu neatjaunojamo resursu lobiju enerģētikā, kas pretojas centieniem virzīties uz ilgtspējīgāku enerģētiku. "Iedrošinoša tas, ka politiķu un arī sabiedrības vidū arvien biežāk redzam tiekšanos pēc ilgtspējīgākas attīstības."

Saskaņā ar šī gada jūnijā publicēto kompānijas ilgtspējas pārskatu visvairāk siltumnīcefektu izraisošo gāzu 2016. gadā uzņēmums radījis ar ražošanā izmantotajiem izejmateriāliem – 38%. Otrs lielākais siltumnīcefektu izraisošo gāzu avots ir produktu ekspluatācija, kas veido kopumā 23% no kopējā "Ikea" radītā emisiju apjoma. Kā teikts jaunajā stratēģijā, "Ikea" vēlas "dramatiski samazināt absolūtās siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas", par atskaites punktu ņemot tieši 2016. gada datus.