Zem mūsu planētas ledus cepurītes gulst ievērojamas dabas bagātības, kuras iegūt tīko ne viena vien pasaules valsts. Pilnīgas skaidrības par to, kas un kam pieder Arktikā pagaidām vēl nav. Lai arī dzīšanās pēc tālo ziemeļu dārgumiem jau rit pilnā sparā, vienotu un visā pasaulē pieņemtu spēles noteikumu par to, kā Arktikā saimniekot, nav. Pirms diviem gadiem spēkā stājās integrētā Eiropas Savienības (ES) politika attiecībā uz Arktiku, taču par to, vai tā jau nesusi kādu labumu, vēl pāragri spriest, sarunā ar portālu "Delfi" teica Somijas deputāte Eiropas Parlamentā (EP) Sirpa Pietikainena (EPP), sakot, ka ES kā politikas veidotāja šajā situācijā ir bruņurupucis, bet peļņas tīkotāju dzīšanās pēc resursiem Arktikā – gepards.
Saruna ar Pietikainenu noritēja vien pāris nedēļu pēc tam, kad Krievija žurnālistiem Murmanskā prezentēja peldošo atomelektrostaciju (AES) "Akademik Lomonosov", kas turp nogādāta pieslēgšanai elektroapgādes tīklam tālajos Krievijas ziemeļos. AES ar kodoldegvielu bija plānots uzpildīt jau tās būvniecības vietā, Sanktpēterburgā, taču pēc Baltijas jūras valstu iebildumiem tas tika darīts Murmanskā. Lai arī Krievija to sauc par drošu, kritiku uz tālajiem ziemeļiem peldošā AES izpelnījās arī no vides aizstāvju organizācijas "Greenpeace", kas, bažījoties par vides riskiem, to nodēvējusi par "peldošo Černobiļu" un "atomtitāniku".
Trīs ES dalībvalstis – Somija, Zviedrija un Dānija – ir Arktiskā reģiona valstis. Tādas ir arī divas Eiropas Ekonomiskās zonas valstis – Norvēģija un Islande. Arktiskais reģions nav Ziemeļu Ledus okeāns vien, lai arī dažādos dokumentos definīcijas mēdz atšķirties, bieži vien par Arktisko reģionu uzskata teritoriju no Ziemeļpola līdz Ziemeļu polārajam lokam, līdz ar to jautājumu un problēmu loks skar ne vien ūdeņus un ledus masas, bet arī dabu un sauszemi tepat Eiropas ziemeļos.
Kāpēc par Arktikā notiekošo būtu jāsatraucas arī valstīm, kas neatrodas tiešā tās tuvumā? Pietikainena atbild vienkārši – Arktiku var saukt par jūras radību pusdienu galdu un vides katastrofa – naftas vai kodoldegvielas noplūde – Arktikā atsauktos uz zivju resursiem visā pasaulē. Tāpat viņa atgādina, ka globālā sasilšana kausē Arktikas ledus masīvus, kas savukārt palielina ūdens līmeni pasaules jūrās un okeānos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
