Lai stiprinātu Eiropas Savienības (ES) aizsardzības neatkarību, nepieciešama ciešāka dalībvalstu sadarbība un 500 miljonu eiro "piešprice" inovatīviem starpvalstu aizsardzības tehnoloģiju izstrādes projektiem, paredz otrdien pirmajā lasījumā Eiropas Parlamentā (EP) atbalstītā Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP).
EARAP budžets 2019. un 2020. gadā būs pusmiljards eiro. Ar šo finansējumu plānots atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, veicinot inovācijas aizsardzības nozarē, un tādējādi stiprinot ES neatkarību. Tāpat plānots, ka programma palīdzēs efektīvāk tērēt ES valstu nacionālos aizsardzības budžetus, jo dalībvalstīm būs jāsadarbojas, tādējādi izslēdzot vienādu tehnoloģiju izstrādi bloka valstu ietvaros.
EARAP finansējumu nevarēs saņemt vis kurš katrs uzņēmums. Lai pretendētu uz EARAP naudu, projektā jāsadarbojas vismaz trim publiskā vai privātā sektora uzņēmumiem no vismaz trim dažādām ES valstīm. Lai saņemtu finansējumu, uzņēmumiem būs jāpierāda, ka viņu piedāvātais produkts, tehnoloģija vai kāda jau lietošanā esoša produkta uzlabojums palielina ES aizsardzības konkurētspēju un ir inovatīvs. Programmas finansējumu varēs izmantot produkta izstrādes fāzes izmaksu segšanai.
Lielāku līdzfinansējumu saņems projekti, kuros iesaistīti mazie un vidējie uzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, proti, tādi, kas neatbilst MVU statusam un kuru darbinieku skaits nepārsniedz 3000, kā arī pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros īstenoti projekti.
EP ziņotāja Fransuāza Grostete (EPP), debatējot par EARAP parlamenta jūlija sesijā Strasbūrā, norādīja, ka tas ir solis pareizajā virzienā uz efektīvāku ES aizsardzību. "Ja visu laiku iepērkam digitālās tehnoloģijas no ārvalstīm, tad samazinām savu autonomiju. Jaunās politikas uzstādījumi latiņu paceļ ļoti augstu," viņa teica, uzsverot, ka šī programma palīdzēs mazināt ES valstu aizsardzības sadrumstalotību.
Kā liecina EP apkopotā informācija, ES dalībvalstīm kopumā ir 19 dažādu veidu kaujas lidaparātu, 12 dažādu veidu kravas lidaparātu, 37 dažādas bruņutransporta veidi. Tiek lēsts, ka ik gadu tehnoloģiju dublicēšanas un sarežģīto aizsardzības iepirkumu dēļ ES dalībvalstis kopumā izšķērdē aptuveni 26,4 miljardus eiro.
"Tā [EARAP – aut.] ir iespēja saistīt spēju radīt jaunus produktus, uzlabot aizsardzības līmeni un saprātīgāk tērēt," debatēs teica EP deputāts Ions Mirča Pašku (S&D), piebilstot, ka programma jo īpaši nozīmīga ir brīdī, kad "apdraudēta brīvās tirdzniecības politika pasaulē".
Savukārt EARAP pretinieki norādīja, ka tā vietā, lai domātu par ''bruņošanos miera vārdā'', programmai paredzēto pusmiljardu eiro vajadzētu veltīt sociālo jautājumu risināšanai un jaunā programma esot solis, kas tuvinot kopējas ES armijas izveidei.
Kā norāda EP, programma var kalpot kā nākamā Eiropas Aizsardzības Fonda pilotprojekts. Fonda mērķis būtu stiprināt ES neatkarību aizsardzības jomā, veicinot sadarbību un efektīvu publiskā finansējuma izmantojumu. Fonda paredzētais finansējums septiņu gadu laikā būtu 13 miljardi eiro.
EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja EARAP apstiprināja šī gada februārī.
Regula stāsies spēkā, kad saņems oficiālu ES Padomes apstiprinājumu un tiks publicēta ES Oficiālajā vēstnesī, savukārt pirmie projekti finansējumu varētu saņemt 2019. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
