Vēl pieci Eiropas finanšu milži pieķerti naudas atmazgāšanas lietās  (31)

Regulatori gan Šveicē, gan Ziemeļvalstīs, gan Vācijā izteica stingrus rājienus bankām par to, ka tās nav spējušas novērst nelegālas naudas plūsmas. Dažas ir samaksājušas par pagātnes "grēkiem", savukārt citas tika sodītas par nenovērstajiem trūkumiem procesos un tika pat ieviesti speciāli kontroles mehānismi, lai izvairītos no kļūmēm nākotnē.

Slikto ziņu riņķa dancis varētu nebūt vēl beidzies: Dānijas "Danske Bank A/S" joprojām nezin, cik daudz "netīrās" naudas varētu būt atmazgāts caur tās Igaunijas filiāli, kaut ir atzīts, ka liela daļa no 234 miljardiem ASV dolāru, kas izplūda caur banku, iespējams bijusi aizdomīga. Dānijas regulators ir arī informējis, ka dažādas valsts finanšu iestādes "nepietiekami" nopietni pieiet savai atbildībai pret naudas atmazgāšanu.

Tai pat laikā Eiropas Komisija pēdējos priekšlikumos, lai uzlabotu attiecīgo jomu, uzsver, cik tālu esam no problēmas atrisināšanas. "Bloomberg" norāda uz lielākajiem naudas atmazgāšanas gadījumiem Eiropā septembrī.

"Danske Bank" gadījums bijis visnozīmīgākais. Aizdevēja problēmas nelegālu naudas plūsmu apkarošanā, tai skaitā no bijušās Padomju Savienības, bija parādījušās jau iepriekš, tomēr skandāla milzīgais apmērs kļuva acīmredzams vien pēc ziņojuma. Dānijas banka ir informējusi, ka "liela daļa" no 200 miljardiem eiro (234 miljardi ASV dolāru), kas izplūdusi caur tās Igaunijas filiāli laika posmā no 2007. līdz 2015. gadam, varētu būt aizdomīga. Šī iemesla dēļ savu amatu ir pametis bankas vadītājs Tomass Borgens. Tai pat laikā valdes priekšsēdētājs Ole Andersens nav spējis sniegt precīzākas aplēses.

Dānijas valdība ir izteikusies, ka varētu bankai uzlikt sodu pat 630 miljonu ASV dolāru apmērā. Savukārt regulatori un izmeklētāji citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā un Šveicē, mēģina izpētīt, cik daudz "Danske" naudas ticis atmazgāts caur to jurisdikcijām.

Bankas akcijas cena ir samazinājusies par 11% septembrī un par gandrīz vienu trešdaļu kopš gada sākuma. "Goldman Sachs" vērtē, ka bankas dividenžu un akciju atpirkšanas programma varētu tikt apturēta, savukārt "Standard&Poor's" skatījumā bankas kredītreitings ir apdraudēts.

"ING Groep NV" finanšu direktors Koss Timermanis bija otrā augsta ranga bankas amatpersona, kam nācās samaksāt par savas kompānijas kļūmēm pēc tam, kad Nīderlandes banka piekrita samaksāt 775 miljonus eiro soda naudu par izmeklēšanā atklāto naudas atmazgāšanu laika periodā no 2010. līdz 2016. gadam. Izmeklēšana fokusējās uz bankas lomu, kas ietvēra neparastus maksājumus no uzņēmuma "VimpelCom Ltd." kādai Uzbekistānas valdības amatpersonas kompānijai.

"VimpelCom" nomainīja savu nosaukumu uz "Veon", atzina savu vainu 2016. gadā par pārkāpumiem saskaņā ar ASV korupcijas likumiem. Lai arī bankas akcijas cenas kritums bija mazāks nekā "Danske" gadījumā, soda naudas apmērs liek investoriem šaubīties par augstākiem ienākumiem no dividendēm. Valdība ir novērtējusi Timermaņa aiziešanu kā "atbilstošu" reakciju, un banka ir izvairījusies no papildu sodiem ASV. Nīderlandes regulators ir atzinis, ka būs nepieciešams laiks, lai sakārtotu "ING" māju.

Vācu regulators "BaFin" ir spēris bezprecedenta soli un ieviesis speciālu uzraugu "Deutsche Bank AG", lai uzlabotu tās kontroles mehānismus naudas atmazgāšanas shēmās. To izraisīja bankas nepietiekamie pūliņi uzlabot savus kontroles mehānismus kopumā, nekā kāds viens naudas atmazgāšanas gadījums, izteikušies divi cilvēki, kas ir pazīstami ar esošo situāciju. Banka vasarā atzina, ka automatizētie procesi, ko tā izmantoja, lai atklātu aizdomīgus darījumus, nestrādā pietiekami labi – atzinums, kas nāca gandrīz veselu gadu pēc tam, kad bankai tika uzlikts sods 700 miljonu ASV dolāru apmērā par nespēju apturēt aizdomīgus darījumus tās Krievijas operācijās.

Speciālais uzraugs pievienosies vēl pieciem, kas ir norīkoti fiksēt bankas progresu citās pārvaldības lietās, kur radušās problēmas. Tai pat laikā atklājās, ka "Deutsche Bank" jau pirms vairākiem gadiem pārtrauca korespondentbanku attiecības ar "Danske" Krievijā, brīdinot dāņu banku par dažu darījumu aizdomīgo dabu.

Vācu regulatora "BaFin" publiskais nosodījums "Deutsche Bank" nāca tikai dažas dienas pēc tam, kad Šveices kolēģi sarāja "Credit Suisse Group AG" par vājiem pret-naudas-atmazgāšanas kontroles mehānismiem. Šveices regulators "Finma" deva bankai laiku līdz 2019. gada beigām uzlabojumu veikšanai pēc tam, kad pabeidza ziņojumu, kas ietvēra desmitgadi no 2006. līdz 2016. gadam. Cīrihē bāzētajai bankai tika uzdots nodrošināt, lai baņķieri informācijai par konkrētiem klientiem varētu piekļūt vieglāk.

Bankai ir bijušas attiecības ar Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA), Brazīlijas naftas un gāzes giganta "Petrobras SA" amatpersonām, kas ir bijušas iesaistītas augsta profila korupcijas skandālu centrā. Bijušais "Credit Suisse" un "Julius Baer Group Ltd." darbinieks Horhe Arcuaga pagājušā gadā kļuva par pirmo baņķieri, kas atzina vainu ASV izmeklēšanā FIFA korupcijas lietā.

Arī Šveices privātā banka "Julius Baer", vismaz netieši, ir bijusi saistīta ar naudas atmazgāšanas lietām. Bijušais Cīrihē bāzētās bankas vecākais attiecību vadītājs Matiass Krulls tika atbrīvots pret piecu miljonu ASV dolāru drošības naudu, kamēr viņš gaida tiesas spriedumu. Pirms tam viņš atzina vainu naudas atmazgāšanas izvirzītajās apsūdzībās ASV. Prokurori izvirzīja viņam apsūdzību par palīdzību 1,2 miljardu ASV dolāru noslēpšanā, kas piesavināti no jēlnaftas ražotāja "Petroleos de Venezuela SA".