Pirms nedēļas Itālijas populistiskā valdība paziņoja, ka deficīta apjoms būs 2,4% no IKP ne tikai 2019. gadā, bet līdz pat 2021. gadam. Šis paziņojums izsauca kritiku no Eiropas Komisijas. Trešdien Itālijas valdības avoti ziņoja, ka tomēr centīsies samazināt deficīta apjomu, raksta aģentūra "Reuters".
Tiek ziņots, ka centienos samazināt plānoto budžeta deficītu iesaistījies gan Itālijas finanšu ministrs Džiovani Trija, gan citas amatpersonas. Itālijas Valsts kases pārstāvis atklāja, ka, pieņemot atbilstošas saistības, deficītu varētu censties mazināt nākamo trīs gadu laikā, vēsta "Politico".
Tagad paredzēts, ka 2019. gadā budžeta deficīts saglabāsies 2,4% apmērā no IKP. Savukārt 2020. gadā to plānots samazināt līdz 2,2% no IKP, bet vēl gadu vēlāk – līdz 2%, raksta "Bloomberg". Skatoties uz absolūtajiem skaitļiem, Itālijai ir vislielākais budžeta deficīts Eiropas Savienībā (ES), un Romas sākotnējie plāni neievērot ES noteikumus attiecībā uz deficīta samazināšanu izraisīja bailes par jaunas ekonomiskās krīzes radīšanu.
Eurostat dati par 2017. gadu
Tagad Itālijas premjers Džuzepe Konte savā paziņojumā norāda, ka valdība ir strādājusi pie tāda budžeta izveides, kas pakāpeniski ļautu samazināt deficītu nākamo trīs gadu periodā.
Viens no centrālajiem izaicinājumiem attiecībā uz Itālijas budžeta plānošanu ir atšķirīgie viedokļi koalīcijas partiju starpā. Piecu zvaigžņu kustība ir apņēmusies ieviest universālo ienākumu sistēmu. Tā paredz, ka katrs iedzīvotājs ik mēnesi saņem noteiktu naudas summu neatkarīgi no savas nodarbinātības. Piecu zvaigžņu kustība pirms vēlēšanām solīja, ka katra Itālijas pilsoņa universālais ienākums būs vismaz 780 eiro. Līga – partija, kas ir Piecu zvaigžņu kustības koalīcijas partnere, neatbalsta šādas sistēmas ieviešanu.
Ekonomikas un finanšu attiecību padome (ECOFIN) ir atbildīga par ES politiku trīs nozarēs – ekonomikas politiku, nodokļiem un finanšu pakalpojumu regulēšanu. Šajā padomē piedalās dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministri, kā arī atbilstošo nozaru komisāri. Padome koordinē ES dalībvalstu ekonomikas politiku, veicina to ekonomisko darbību konverģenci un uzrauga to budžeta politiku.