"Daži apgalvo, ka atsevišķas dalībvalstis būtu veiksmīgāk pārvarējušas krīzi bez eiro. Ka atrašanās ārpus valūtas savienības būtu devusi tām iespēju devalvēt valūtu, lai padarītu savu eksportu lētāku, vai drukāt papildu naudu, lai izkļūtu no parādiem ar inflācijas palīdzību. Taču cilvēki, kas atbalsta šo teoriju, piemirst trīs svarīgus faktus," sacīja Dombrovskis.
"Pirmkārt, valstīm, kas iekļuvušas parādu krīzē, parasti ir aizdevumi citās valūtās, piemēram, eiro vai dolāros. Devalvācija tikai padarītu šo aizdevumu apkalpošanu dārgāku. Otrkārt, naudas drukāšana ir izteikts īstermiņa risinājums. Tā nerisina konkrētas ekonomikas pamatproblēmas, piemēram, produktivitātes trūkumu privātajā sektorā. Vai valdību, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem," uzskaitīja EK viceprezidents.
"Taču galvenā problēma ar devalvāciju Eiropas vienotajā tirgū – tai ir arī tendence palielināt inflāciju. Vairumam cilvēku liela inflācija, iespējams, saistās ar tādām valstīm kā Venecuēla vai Zimbabve. Bet pat šeit Eiropā 1980. gados inflācijas līmenis vairākās valstīs bija aptuveni 15 %, bet dažās — pat 20 %", sacīja Dombrovskis.
Viņš piebilda, ka konkurences noteiktas devalvācijas un inflācijas vietā eiro mums ir nodrošinājis stabilas cenas un paredzamus uzņēmējdarbības apstākļus.
"Turklāt tāpēc, ka mums bija eiro, valstis, kuras paļāvās uz neilgtspējīgiem ekonomiskajiem modeļiem, saprata nepieciešamību īstenot strukturālas reformas. Šīs reformas ar labiem panākumiem ir veikušas tādas valstīs kā Īrija, Spānija, Portugāle un Baltijas valstis. Piemēram, pēdējos četros gados ekonomikas izaugsme Īrijā ir pārsniegusi četrus procentus gadā. Citām valstīm būtu jāseko šim piemēram," aicināja Dombrovskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
