Ģeogrāfija, armija un bezkaunība – Izraēlas miljardus vērtais startapu veiksmes stāsts  (18)

Pērn 112 Izraēlas jaunuzņēmumi veica apvienošanās un pārdošanas darījumus vairāk nekā 23 miljardu ASV dolāru [vairāk nekā 21 miljarda eiro] apmērā. Lauvas tiesu šīs summas – 15,3 miljardus ASV dolāru [13,4 miljardus eiro] – veidoja bezpilota automašīnu vadības sistēmu izstrādātāja "Mobileye" apvienošanās ar starptautisko IT milzi "Intel". Kā prognozē Izraēlas Inovāciju institūcijas galvenais zinātnieks Amī Apelbaums, šogad kopējā šāda veida darījumu summa varētu būt vēl lielāka.

Visa Izraēla, kā saka pasaules bestsellera "Startapu nācija" līdzautors Sols Sīgers, "ir jaunuzņēmums", un tieši tas ir sekmējis uzņēmējdarbības attīstību šajā Tuvo Austrumu valstī.

Tas, ka nepieciešams veidot jaunuzņēmumu ekosistēmu un ieguldīt izpētē un attīstībā, Izraēlas valdībai bija skaidrs jau 1969. gadā, kad tika nolemts dibināt "Galvenā zinātnieka biroju", kam bija jākļūst par tiltu starp publisko un privāto sektoru inovāciju attīstībā. Visai nesen birojs pārdēvēts par Izraēlas Inovāciju institūciju, taču tā joprojām ir Ekonomikas ministrijas iestāde, kas gādā par jaunuzņēmumiem. Šobrīd iestādes darbu vada direktoru padome, kurā ir pieci valdības un trīs publiskā sektora pārstāvji, bet valdes priekšsēdētājs joprojām ir arī "galvenais zinātnieks".

Kopš 2017. gada galvenā zinātnieka amatu ieņem Apelbaums. Viņš stāsta, ka Izraēlas jaunuzņēmumu veiksmes pamatā ir trīs būtiski elementi – ģeogrāfiskais novietojums, armija un bezkaunība.

Kā gan ģeogrāfiskais novietojums var ietekmēt startapu attīstību? Kā skaidro Apelbaums, iemesls meklējams resursu trūkumā un nelielajā vietējā tirgū, kas liek koncentrēties uz eksportu. Proti, Izraēlai nav daudz derīgo izrakteņu un nav arī diez ko daudz auglīgas lauksaimniecības zemes, tādēļ izdzīvošana vienmēr ir bijis ne tik daudz fiziska darba, cik radošuma jautājums.

Piemēram, vienu no lielākajām pilsētām valstī – Telavivu – vietējie sākuši celt vien pagājušajā gadsimtā klajā, tuksneša smiltīm klātā vietā pie Vidusjūras. Lai atrastu veidus, kā ne vien izdzīvot, bet arī uzturēt ģimeni, nācies meklēt dažādus inovatīvus risinājumus. Tieši izraēlieši izgudroja pasaulē plaši pielietoto pilienu tipa laistīšanas sistēmu. Taču pasaulē vispopulārākais Izraēlā radītais produkts, ļoti iespējams, ir "Tomaccio" ķiršu tomātiņi, ko šobrīd varam nopirkt teju katrā lielveikalā.

Saskaņā ar Apelbauma teikto summa, kas ik gadu Izraēlā tiek ieguldīta pētniecībā un attīstībā, ir lēšama 4,3% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Liela daļa šīs summas – ap 86% – nāk no ārvalstīm, kas šajā Tuvo Austrumu zemē atvērušas savu kompāniju izpētes un attīstības (RD) centrus, bet neliela daļa kopējās summas ir valsts atbalsts.

Otrais ekosistēmas veiksmes elements ir armija, proti, tās ieguldījums tehnoloģiskajā izpētē. "Ja vēlies dzīvot un izdzīvot tik sarežģītā apvidū, kādā dzīvojam mēs, tad nepieciešami ļoti stipri aizsardzības spēki. Un ar aizsardzības spēkiem es domāju nevis cilvēkus un tankus, bet gan iespējami labas tehnoloģijas," skaidro Apelbaums, piebilstot, ka armija izpētē investē vismaz tikpat, cik privātais sektors. Precīzus skaitļus gan viņš neminēja, norādot, ka tie nav publiskojami. Lai gan armijas vajadzībām radītās inovācijas nav paredzētas plašākai sabiedrībai, tas stimulē uzņēmējus atrast veidus, kā kļūt interesantiem šai nozarei.

Izraēlieši paši gan uzskata, ka izaugsmi sekmē arī obligātais militārais dienests, kas palīdzot jauniešiem nobriest un iemāca strādāt komandā, jo pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas viņiem ir jādodas armijā, nevis studēt.

Savukārt trešais elements ir bezkaunība jeb, kā to dēvē izraēlieši, – hutspa. Lai gan vārdam "bezkaunība" kā latviešu, tā ebreju valodā ir negatīva konotācija, Izraēlā tas nebūt neapzīmē sliktu uzvedību vien. Kā portālam "Delfi" norādīja uzņēmuma "OrCam" mārketinga direktors Elijevs Rodmens, Izraēla ir viena no labākajām zemēm pasaulē, kur testēt produktus, jo izraēliešiem tā ir pierasta lieta un viņiem nav laika tukšām runām, proti, ja "produkts ir pilnīgs draņķis, tad viņi tieši tā arī pateiks".

Tāpat šīs valsts uzņēmumos nereti nav izteiktas darbinieku hierarhijas, tādēļ kāda augstākā amatā esoša darbinieka ieceres vai plāna argumentēta kritizēšana netiek uzskatīta par netikumu.
Tā kā ik gadu ne viens vien startaps kļūst par daļu no kāda pasaulslavena uzņēmuma vai arī piesaista miljonos dolāru mērāmas investīcijas, uzņēmēji ir vietējās slavenības. "Mums nav bail izgāzties. Uzņēmēji te ir kā rokzvaigznes – uz visiem žurnālu vākiem un televīzijas šovos," paskaidroja Izraēlas Ārlietu ministrijas Inovāciju un zīmola vadības nodaļas vadītājs Rans Natanzons.

Saskaņā ar Natanzona pausto Izraēlā jaunuzņēmējiem ir viegli sasniegt industrijas pārstāvjus: "Ir teorija, ka pasaulē ikviens var sasniegt ikvienu caur septiņiem paziņu paziņām. Es parasti saku, ka Izraēlā ikvienu var sasniegt caur diviem trim cilvēkiem, jo esam maza valsts."

Pirms desmit gadiem pasaules vērtīgāko uzņēmumu topā bija piecas enerģētikas kompānijas un tikai viens informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums, savukārt 2017. gadā šis tops krietni mainījies – tajā redzami piecu IT kompāniju nosaukumi un tikai viens enerģētikas uzņēmuma nosaukums. Tas ataino globālo tendenču maiņu, skaidro Apelbaums, piebilstot, ka ir īstais brīdis prognozēt, kādas nozares varētu kļūt par līderēm nākotnē, un laikus sākt tajās investēt.

Nereti izskan viedoklis, ka nākotnes vērtīgākie uzņēmumi varētu būt dabaszinātņu jomā – biotehnoloģiju vai lauksaimniecības tehnoloģiju nozares pārstāvji. Tas ir viens no virzieniem, kuros Izraēla šobrīd iegulda visai daudz pūliņu, ne vien piedāvājot grantu programmas un inkubatorus, bet arī mudinot lielāko universitāšu pētniekus iesaistīties jaunuzņēmumos, kā arī vilinot ārvalstu censoņus un investorus izmēģināt laimi "startapu nācijas" zemē.

Tā kā vietējie ļoti lepojas ar saviem panākumiem, teju ikkatrai ārvalstu viesu grupai, kas ceļo darba nolūkos, tiek izrādīta vietējā jaunuzņēmumu ekosistēma. "Delegācijām vienmēr tiek izrādīta mūsu ekosistēma, tādas "tūres" ārvalstu viesiem vadām ik dienu," atklāja Natanzons.

Novembra pirmajā pusē Jeruzalemē pulcējās 20 medicīnas nozari pārstāvoši jaunuzņēmumi no 18 pasaules valstīm, kuri tiesības piedalīties īpašā programmā "Start Jerusalem 2018" ieguva, uzvarot konkursā savā valstī. Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Latviju Jeruzalemē pārstāvēja uzņēmums "Wide", kas mediķiem piedāvā iespēju izdrukāt pacientam nepieciešamo kājas ortozi tuvākajā 3D drukāšanas vietā. Jaunie uzņēmēji programmā "Start Jerusalem 2018" tika iepazīstināti ar nozares pārstāvjiem, jaunuzņēmumu veiksmes stāstiem un pētniekiem, kā arī tikās ar riska kapitāla fondu pārstāvjiem.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja viens no "Wide" dibinātājiem Jānis Jātnieks, programmas lielākais ieguvums bija jaunu kontaktu dibināšana un iespēja klātienē tikties ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Tiesa, ne mazāk svarīgi bijis arī iepazīt vietējo medicīnas vidi un kultūru kopumā, kas savukārt var palīdzēt nākotnē vest labākas sarunas ar iespējamajiem klientiem.