Polija un Dānija piektdien vienojušās par gāzesvada izbūvi Baltijas jūrā, lai Polijai piegādātu Norvēģijas gāzi, tādējādi mazinot enerģētisko atkarību no Krievijas.
Atbilstoši plānam gāze pa projekta "Baltic Pipe" 900 kilometrus garo gāzesvadu caur Dānijas teritoriju uz Poliju tiks piegādāta, sākot no 2022. gada, kad beigsies Varšavas līgums ar Krievijas koncernu "Gazprom".
"Šodien mums izdevās veikt milzīgu soli Polijas enerģētikas sektora drošības un neatkarības virzienā," piektdien apstiprinot vienošanās panākšanu, tviterī paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
"Tika pieņemts investīciju lēmums, lai uzbūvētu stratēģisko gāzesvadu "Baltic Pipe", un, pateicoties tam, gāze no Norvēģijas šelfa tiks importēta caur Dāniju," viņš piebilda, izsakoties par vienošanos, ko izziņojuši Polijas un Dānijas valsts gāzes sadales tīkla uzņēmumi.
Polijas un Dānijas uzņēmumi GAZ-SYSTEM SA" un "Energinet SOV" piektdien paziņoja, ka tie izstrādājuši vienošanos par gāzesvadu, lai "visi tā elementi varētu sākt darboties līdz 2022. gada 1. oktobrim" ar jaudu līdz desmit miljardiem kubikmetru gadā.
Uzņēmumi norādīja, ka ir saņemts Eiropas Savienības (ES) finansiālais atbalsts 51,4 miljonu eiro apmērā no programmas "Connecting Europe Facility" (CEF). Projekta kopējās izmaksas paziņojumā nav atklātas.
Polija šomēnes parakstīja otru vienošanos ar ASV par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādēm, šādi cenšoties mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas.
Polija, kas šobrīd divas trešdaļas gāzes saņem no Kremļa atbalstītā koncerna "Gazprom", vēlas importēt gāzi arī no Norvēģijas un Kataras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
