Rietumi tirgojas ar Austrumiem – Ko ES cer iegūt no Japānas

Izvērtējot tirdzniecības līguma ietekmi, aplēsts, ka ES eksports uz Japānu pēc līguma stāšanās spēkā varētu pieaugt pat vairāk nekā par trešdaļu, proti, 34%. Japāna, kas ir Āzijas otrā lielākā ekonomika uzreiz aiz Ķīnas, ir arī ceturtā lielākā ekonomika pasaulē. Savukārt Japānas un ES iekšzemes kopprodukti (IKP), kopā ņemti, veido nedaudz vairāk kā vienu trešdaļu no pasaules IKP.

Savukārt, runājot par pretstāvi arvien pieaugošajam protekcionismam finanšu tirgos, jāatgādina, ka vien pirms nepilna pusgada viens no karstākajiem tematiem bija ASV un Ķīnas "tirdzniecības karš". Proti, ASV prezidents Donalds Tramps pieņēma dažādus protekcioniskus mērus, jo īpaši pret pasaulē otru lielāko ekonomiku – Ķīnu – kas, savukārt, atbildi parādā nepalika. Novembra beigās gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) analītiķi norādīja, ka protekcionisma ietekmi uz finanšu tirgiem šobrīd ir izdevies ierobežot.

Sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ES un Japāna sāka 2013. gadā, un līdz šim notikuši astoņpadsmit sarunu raundi, bet Ekonomisko partnerattiecību nolīgums (EPN) parakstīts šī gada 17. jūlijā. Nolīgums stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī – pēc tam, kad to būs ratificējuši EP un ES Padome.

Eiropas institūcijas uzsver, ka šis ir lielākais tirdzniecības līgums, kādu jelkad noslēgusi ES, jo kopumā tiks atcelti 97% muitas tarifu, kas tiek piemēroti ES eksportam uz Japānu. EPN spēkā stāšanās dienā jau tiks atcelti 90% tarifu.