Ko darīt, ja trūkst darbaspēka, – strādāt vairāk? Eiropa meklē risinājumus  (98)

ES dalībvalstīs laikā pēc Otrā pasaules kara nepārtraukti ir augusi labklājība un attīstījusies ekonomika. Tomēr šobrīd reģionā ir daudzas problēmas, ar kurām nākas saskarties un kuras ir jārisina. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESLK) prezidents Luka Žajē (Luca Jahier) norāda, ka palielinās nevienlīdzība starp ES dalībvalstīm un arī pašu valstu iekšienē starp reģioniem. Arī migrācijas jautājumi ir liels izaicinājums.

Ko darīt, ja mums ES trūkst darbaspēka un mēs esam pret imigrāciju? "Likt darbiniekiem strādāt vairāk?" retoriski jautā Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermanss (Frans Timmermans). Un arī pats atbild: "Tā ir 19. gadsimta izpratne. Mums ir jāinvestē inovācijās, efektivitātē, lūk, tas ir risinājums. Jāsaprot, ka mēs Eiropā nekad nepārspēsim citas valstis pēc darbaspēka izmaksām, bet mēs to varam izdarīt ar modernizāciju, investīcijām, gudrāku plānošanu utt."

Mākoņi pie horizonta

Vienlaikus, saasinoties attiecībām starp ASV, Krieviju un Ķīnu, pasliktinās nākotnes prognozes. Žajē atzīst, ka ASV prezidents Donalds Tramps sabotē daudzus starptautiskos līgumus. "Protams, arī mēs Eiropā ciešam no ASV un Ķīnas attiecībām, bet mums ir jāmeklē savs ceļš un jāpasargā Eiropa no šādiem strīdiem. Te nav runa par protekcionismu," skaidro EESLK viceprezidents Gonsalo Lobo Ksavjērs (Gonçalo Lobo Xavier).

Starp pasaules top kompānijām ir salīdzinoši maz Eiropas uzņēmumu. Piemēram, "Forbes Global 2000" saraksts liecina, ka pirmajā desmitniekā dominē Ķīnas un ASV kompānijas. Eiropa ir pārstāvēta ar tādiem starptautiskiem uzņēmumiem kā "Royal Dutch Shell" (Nīderlande), "Volkswagen Group" (Vācija), kas šobrīd risina automobiļu izmešu skandālu, "HSBC Holdings" (Lielbritānija), "BNP Paribas" (Francija) u. c. "Protams, vajadzīgs daudzu gadu darbs un lielas investīcijas, lai nokļūtu pirmajās rindās," rezumē Ksavjērs.

Nodokļi politiskā līmenī

Runājot par lielām starptautiskām kompānijām, EK viceprezidents teic, ka nav pieņemami, ka tās nemaksā attiecīgos nodokļus ES. "Visi mazie uzņēmumi, kas darbojas Eiropā, maksā nodokļus, līdz ar to šī situācija nav taisnīga. Uzņēmumiem ir jāmaksā nodokļi savās peļņas gūšanas vietās. Tas ir jautājums arī par sociālo taisnīgumu un vienlīdzību. Ja ir jāpalielina nodokļi, to nasta gulstas uz tiem, kas jau maksā nodokļus, bet ne šīm lielajām starptautiskajām korporācijām, kas turpina nemaksāt nodokļus. Tas nav tehniskas dabas jautājums, bet gan politisks jautājums, un tādā līmenī tas ir arī jārisina," norāda Timmermanss. Jāatzīst, ka viceprezidenta viedoklis izpelnījās skaļus aplausus EESLK locekļu vidū.

Portāls "Delfi" jau 2013. gadā rakstīja par Lielbritānijas, Francijas un Vācijas nolūku panākt, ka lielās transnacionālās korporācijas godīgi maksā nodokļus, nevis izmanto dažādas shēmas, lai maksājamos nodokļus samazinātu līdz minimumam. Valstu amatpersonas vērsās pret to, ka lielās kompānijas peļņas nodokli maksā citās valstīs, kur nodokļa likme ir daudz zemāka. Savukārt pērn novembrī Vācijas kanclere Angela Merkele, uzrunājot eiroparlamentāriešus, norādīja uz nepieciešamību ieviest digitālo uzņēmumu nodokļus, kas nodrošinātu, ka Eiropa saņem daļu no lielo pasaules korporāciju, piemēram, Ķīnas un ASV, darbības Eiropā.

Piemēram, Francija ir aktīvi iestājusies par jaunu maksājumu – tā dēvēto GAFA nodokli, kas nodēvēts pēc uzņēmumiem "Google", "Apple", "Facebook" un "Amazon", lai nodrošinātu, ka globālie lieluzņēmumi maksā godīgu nodokļu daļu par savām vērienīgajām biznesa darbībām Eiropā. Zemās nodokļu likmes, kas Eiropā piemērotas ASV tehnoloģiju gigantiem, vairākkārt izraisījušas Eiropas valstu iedzīvotāju neapmierinātību, taču ES valda sašķeltība attiecībā uz šī jautājuma atrisināšanu. Īrija, kurā atrodas vairāku ASV tehnoloģiju gigantu Eiropas galvenās pārvaldes mītnes, vada nelielu grupu valstu, kas uzskata, ka jaunais nodoklis izraisīs pretreakciju pret Eiropas uzņēmumiem un sadusmos ASV. Jebkurām nodokļu izmaiņām nepieciešams saņemt vienbalsīgu ES dalībvalstu balsojumu.

Sargā sociālo drošību

Aizvien biežāk ir novērojamas netipiskas darba devēju un ņēmēju attiecības, kad nav ierasto darba līgumu un nav nodrošināti sociālie jautājumi. "Izaicinājums ir sociālā drošība, jo mums ir jāpasargā savi pilsoņi. Mums Eiropā ir jābūt drosmīgiem, ir vajadzīgi atbilstoši likumi, kas daļēji jau ir pieņemti," uzskata EESLK locekle Franka Sali-Madinē (Franca Salis-Madinier). Turklāt Timmermanss ir pārliecināts, ka eiropieši būtu gatavi piemaksāt nelielas summas, lai palīdzētu nodrošināt darbinieku sociālo aizsargātību. Lūk, tāda ir eiropiešu domāšana.

Ir izskanējis, ka digitalizācijas jomā būs gan ieguvēji, gan zaudētāji. "Nē, tā nedrīkst būt. Mums ir jāparūpējas par cilvēku apmācību, jo ir skaidrs, ka pārmaiņas ir neizbēgamas un tām ir jāpiemērojas," teic Sali-Madinē, piebilstot, ka Eiropā ir ļoti daudz tehnoloģiski neattīstītu iedzīvotāju – ap 50%. "Liels un būtisks mērķis ES ir cilvēku cienīgs darbs," secina EESLK viceprezidente, Darba ņēmēju grupas locekle Izabella Kaņo Agilara (Isabel Caño Aguilar).

"Brexit" patērē laiku

Agrāk ap Eiropu veidojās miers, bet tagad valda saspringtas attiecības, piemēram, Krievijas un Ukrainas konflikts, nesenais saasinājums Azovas jūrā. Nav vienkāršu risinājumu kompleksām problēmām. "Mēs redzam, ka ir pieprasījums pēc debatēm par to, kurp dodas ES (EK "Eurobarometer" pētījums). Mums ir jāatklāj no jauna savas ES vērtības, to varētu salīdzināt ar renesansi. ES šobrīd iet cauri transformācijas procesiem – sociāliem, enerģētiskiem, demokrātiskiem, ģeopolitiskiem u. c. Un mums ir jācīnās par ilgtspējīgu, mierīgu ES, jāsniedz balss jauniešiem, kas turpinās veidot ES, jāļauj viņiem būt līderiem," uzskata Žajē.

_{Ir pieprasījums pēc debatēm par to, kurp dodas. Mums ir jāatklāj no jauna savas ES vērtības, to varētu salīdzināt ar renesansi, teic Žajē. Foto: @EU2018 – EESC.}

Ilgtspējība ietver ļoti daudz faktoru, te var runāt par transporta jomu – elektromobiļiem, tirgus iespējām utt. "Savukārt miers Eiropā – uz to ir jāfokusējas, jo bez miera nav ne ilgtspējīgas Eiropas, ne arī kā cita. Jā, ES ir labākā vieta pasaule, kur dzīvot, kur veidot ģimeni, dibināt uzņēmumu, kur ir drošība, kur neveiksmes gadījumā tiek dota otra iespēja. Tā ir, bet joprojām ir ļoti daudz ko darīt un darīt labāk," atzīst Žajē.

ES iestāžu gaiteņos bieži vien izskan viedoklis, ka pēdējos gados ļoti daudz laika nācies pavadīt diskusijās par "Brexit", par nelegālo imigrāciju, kamēr mums ir svarīgāki, sistēmiski jautājumi, kurus risināt, – par digitalizāciju, transporta nozari, migrāciju, ilgtspējību utt. Reizēm ES institūcijās Lielbritāniju, līdzīgi kā Harija Potera grāmatās lordu Voldemortu, sauc par Paši-Zināt-Kuru valsti, kas pamet ES.

Izpratne par demokrātijas būtību

"Demokrātija nenozīmē to, ka vairākums var rīkoties tā, kā vēlas, arī pretēji mazākuma gribai. Tā nav demokrātija ES izpratnē. Ir jāieklausās vienam otrā, ir jārunā ar dažādām iesaistītajām pusēm, demokrātiju nevar reducēt uz vairākuma uzvaru vēlēšanās. Vairākuma diktatūra nav pieņemama. ES ir minoritāšu kopums, un visi viedokļi ir jāņem vērā," uzskata Timmermanss. Kontekstā ar demokrātijas jautājumiem viņš norāda uz situāciju Polijas tieslietu sistēmā, no šīs valsts nāk satraucošas ziņas, kā arī uzsver, ka medijiem ir jābūt neatkarīgiem.

_{Demokrātija nenozīmē to, ka vairākums var rīkoties tā, kā vēlas, arī pretēji mazākuma gribai. Tā nav demokrātija ES izpratnē, norāda Timmermanss. Foto: @EU2018 – EESC.}

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka EK sākusi procedūru pret Poliju par tiesu sistēmas reformām, kuras, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, grauj likuma varu. Sīkāk situāciju savā komentārā analizē bijušais Administratīvās rajona tiesas tiesnesis Māris Mednis.

"Šodien cilvēki vairs neizprot, ka piedalīties vēlēšanās un brīvi balsot pēc savas pārliecības – tā ir privilēģija, un ne visās pasaules valstīs tas ir iespējams," norāda Kaņo Agilara, atgādinot, ka arī viņas dzimtajā Spānijā ir bijuši diktatori un laiki, kad nav varēts brīvi balsot. "Pasaulē vēl nav bijis tāds periods, kad sabiedrībai ir bijis jāpiemērojas un jāapzina tik daudz pārmaiņu," secina EESLK ārējo attiecību vadītājs Žans Fransuā Bens (Jean-Francois Bence).