Lai arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomikas attīstās, reģions sastopas ar jauniem izaicinājumiem un arī iespējām – migrāciju, "Brexit", lielvalstu attiecību eskalāciju, protekcionismu, digitalizāciju utt. Pagājušā gada izskaņā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas konferencē tika ieskicēti virzieni, kuros Eiropai būtu jādodas un no kuriem jāizvairās.
ES dalībvalstīs laikā pēc Otrā pasaules kara nepārtraukti ir augusi labklājība un attīstījusies ekonomika. Tomēr šobrīd reģionā ir daudzas problēmas, ar kurām nākas saskarties un kuras ir jārisina. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESLK) prezidents Luka Žajē (Luca Jahier) norāda, ka palielinās nevienlīdzība starp ES dalībvalstīm un arī pašu valstu iekšienē starp reģioniem. Arī migrācijas jautājumi ir liels izaicinājums.
Ko darīt, ja mums ES trūkst darbaspēka un mēs esam pret imigrāciju? "Likt darbiniekiem strādāt vairāk?" retoriski jautā Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermanss (Frans Timmermans). Un arī pats atbild: "Tā ir 19. gadsimta izpratne. Mums ir jāinvestē inovācijās, efektivitātē, lūk, tas ir risinājums. Jāsaprot, ka mēs Eiropā nekad nepārspēsim citas valstis pēc darbaspēka izmaksām, bet mēs to varam izdarīt ar modernizāciju, investīcijām, gudrāku plānošanu utt."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
