Latvieši radījuši triecienizturīgu sporta apģērbu, sadarbojas ar brāļiem Bertāniem  (47)

Andi, kā tu kļuvi par uzņēmēju, turklāt ražojat ļoti specifisku produktu?

Mana izglītība ir pilnīgi pretēja tam, ko es daru. Bakalaura grādu ieguvu politoloģijā un maģistra grādu – sabiedrības vadībā Latvijas Universitātē. Esmu strādājis dažādus darbus, tomēr ideja par savu uzņēmumu man bijusi vienmēr. Man vienmēr ir licies, ka ir labi, ja esi pats sev priekšnieks.

Viss sākās ar manu hobiju – florbolu. Latvijā florbolu spēlē, pasaulē florbols ir maz pazīstams, bet Zviedrijā un Skandināvijas valstīs tas ir viens no populārākajiem sporta veidiem. Es biju Latvijas florbola izlases vārtsargs, kad man radās problēmas ar ceļgaliem. Divus gadus nevarēju spēlēt, jo vajadzēja saārstēt ceļu traumas. Kad atkal atsāku, mani neapmierināja neviens no piedāvātajiem ceļu sargiem. Un tad es, kā jokojoties, teicu, ka uztaisīšu pats savus ceļu sargus. Ceļu aizsargi, ko sev uztaisīju, šobrīd popularitātes ziņā ir pirmajā vietā pasaulē florbola vārtsargiem, un mūsu zīmols ir kļuvis par kvalitātes standartu. 1. martā nosvinējām uzņēmuma septīto dzimšanas dienu, un ir labi apzināties, ka "Blindsave" ir kompānija numur viens florbola vārtsargiem.

Šobrīd piedāvājam arī sporta aizsargājošo apģērbu basketbolā, handbolā, un strādājam pie aizsargiem futbolam.

Kas ir tik īpašs jūsu piedāvātajam sporta apģērbam?

Pirms diviem gadiem sākām attīstīt jaunu tehnoloģiju, un esam izstrādājuši unikālu materiālu, kas izcili aizsargā no triecieniem, ir ļoti viegls, bet pati unikālākā īpašība – tas pieņem ķermeņa formu. Mūsu materiāls reaģē uz temperatūru – uzvelkot tas liekas paciets un stīvs, bet, sasilstot ķermeņa temperatūrā, materiāls paliek mīksts un elastīgs, pielāgojas ķermenim, sāk pieņemt konkrētās figūras formu. Jo vairāk kustamies, jo labāk aizsargs piemērojas ķermenim. Atlētiem vislabāk patīk tas, ka mūsu apģērbs netraucē kustēties, pieguļ, un galvenais – ļoti labi aizsargā.

Kā jūs nonācāt pie šī unikālā materiāla?

Mums jau bija iestrādes ar Latvijas ražotājiem, strādājot pie florbola vārtsargu aizsargiem. Jāsaka, ka man paveicās, jo esmu saticis izcilus, gudrus cilvēkus, kas strādā ar poliuretānu. Viņi saprata šo sporta problēmu, varēja to risināt, un rezultātā izstrādājām mūsu unikālo materiālu. Testējot materiālu, sadarbojāmies arī ar Rīgas Tehnisko universitāti. Varu teikt, ka materiāla izstrādes pamatā ir nopietna zinātne. Tas ir poliuretāns, kas pasaulē pazīstams jau sen, bet tam piejauktas citas vielas, izveidojot formulu, kas mums der vislabāk. Latvijā ir vairākas poliuretāna rūpnīcas, ar tām mēs arī sastrādājamies.

Kā notiek gala produkta izveide?

Jā, tas ir interesants process. Vispirms speciālo materiālu pēc formas izlej uz īpaša auduma, ko pasūtam no Itālijas, tad šo polsteri uzšuj uz attiecīgā sporta apģērba – vai tas būtu ceļa sargs vai elkoņa, vai ribu aizsargs. Tas var būt iešūts sporta šortos, piedurknē, jebkur. Grūti pat atrast latvisko terminu, bet angļu valodā apģērbu sauc "padded compression". Šūšana notiek Latvijā, un mums ir ļoti laba sadarbība ar vairākām rūpnīcām jau ilgus gadus.

Izklausās, ka aizsargājošs apģērbs profesionālā sportā ir nepieciešams?

Sports kļūst ātrāks, dinamiskās un agresīvāks, un traumas notiek ļoti bieži. Sporta profesionālim daudz izdevīgāk ir kaut vai katru spēli uzvilkt jaunu aizsargtērpu nekā dabūt traumu vienu reizi un nespēlēt. Līdz ar to domāju, ka pieprasījums pēc specifiskiem aizsargiem sportā tikai pieaugs. Basketbolā, piemēram, sargi nav obligāti jāizmanto, bet tas kļūst arvien traumatiskāks sporta veids un aizsargu nepieciešamība palielinās. Tajā pašā laikā arī cilvēkiem ir jāmaina sava domāšana – sargi ir jāvalkā visu laiku, nevis tikai tad, kad trauma jau notikusi. Ļoti iesakāmi aizsargapģērbi ir arī amatieriem, kuriem varbūt pietrūkst fiziskās sagatavotības, un tāpēc bieži gadās traumas. Ir svarīgi, ka tajā brīdī, kad ir kāds trieciens, apģērbs to absorbē, un šis trieciens neaiziet tālāk un neievaino saites un muskuļus.

Jūsu produkts domāts specifiski sporta komandām, un Latvijas tirgus tomēr ir ierobežots. Kur un kā jūs atrodat noietu savam produktam?

Tā kā viss sākās ar florbolu, jau pašā iesākumā bija skaidrs, ka galvenokārt būs jāmeklē tirgus ārpus Latvijas. Esmu strādājis uzņēmumā, kur mans darbs bija saistīts ar eksportu, tāpēc varu teikt, ka šī lieta man jau bija labi pazīstama. Mūsu lielākais tirgus ir Amerika, jo tur visvairāk spēlē basketbolu un arī dažādus citus kontakta sporta veidus, turklāt Amerika ir arī līderis pirktspējas ziņā. Tomēr tirgus mums ir visur, kur ir basketbols un pirktspēja. Lielākie Eiropas tirgi ir Skandināvija, Spānija, Itālija, Vācija, Šveice un citas valstis, bet tirgojam arī Honkongā, Austrālijā – visur, kur spēlē basketbolu. Mūsu klienti ir gan sporta veikali un izplatītāji, gan individuāli cilvēki, kas paši pērk tiešsaistē. Protams, ir labi, ka ir globālais interneta tirgus. Mēs realizējam pasūtījumus no jebkuras vietas pasaulē, un šobrīd eksportējam 95% mūsu preču. Latvijā mūsu produktus var atrast gan sporta veikalos, gan var arī nākt tieši pie mums, tomēr neesam atkarīgi no Latvijas tirgus un pirktspējas.

Cik intensīva ir konkurence jūsu produktu tirgū?

Konkurence ir spēcīga. Lielās sporta kompānijas ražo līdzīgus produktus, un ļoti cenšas aizsargāt savu tirgu. Piemēram, "Nike" sponsorē NBA basketbola līgu Amerikā, un citas lielas kompānijas dara to pašu citos sporta veidos. Līdz ar to sportisti var vilkt mūsu aizsargus, bet nevar parādīt mūsu zīmolu, un mums praktiski nav iespējams tur tikt iekšā. Tomēr īsti mūsu tirgus daļā strādā tikai viens ražotājs, bet citas lielās kompānijas, kas ir izmēģinājušas šāda aizsargapģērba ražošanu, nav bijušas sekmīgas un neko daudz nepiedāvā. Tas tikai pierāda, ka šajā segmentā ir sarežģīti ražot produktus.

Kā ir ar rūpniecisko noslēpumu un produkta aizsardzību, jo jūsu materiāls ir unikāls?

Ir divi ceļi, kā rīkoties ar unikālu materiālu – mēs varētu saņemt licenci un tirgot šo materiālu vai arī lietot to sava zīmola radīšanai. Mēs ejam otro ceļu un strādājam pie sava zīmola produktiem un atpazīstamības. Sportā raksturīgs tas, ka cilvēki tic kādam konkrētam zīmolam, un populārs zīmols var ražot jebko, bet cilvēki to pirks. Tā ir problēma, ar ko mēs saskaramies šobrīd. Tehnoloģiski esam pārāki pār konkurentiem, bet tie ir bijuši daudz ilgāk tirgū, un viņiem ir klientu uzticība. Mēs pie tā šobrīd aktīvi strādājam.

Piemēram, florbolā, kur tirgū esam sešus gadus, mūs jau daudz kopē. Diemžēl šogad viens no lielajiem zīmoliem ir nokopējis mūsu produktu pilnīgi nekaunīgi – viens pret vienu. Var atrast līdzīgu materiālu, mazliet pamainīt krāsu vai kādu vīli, un tas vairs neskaitās tas pats produkts. Ir ļoti grūti savu produktu aizsargāt. Tiesāties ar lielām kompānijām ar neierobežotiem līdzekļiem ir gandrīz bezcerīgi. Kaut arī esam reģistrējuši savas preču zīmes, tomēr mums jāpaļaujas uz mūsu pircēju lojalitāti un jābūt ļoti uzmanīgiem. Mēs turpinām tehnoloģiski attīstīt savu materiālu, stiprināt zīmolu un klientu lojalitāti. Tas, protams, savā ziņā ir arī kompliments, ka citi mūs kopē, tomēr, jā – mums ir jādomā, kā sevi nopietnāk pasargāt.

Ar kādu virsuzdevumu dosieties uz Latvijas biznesa forumu Amerikā?

Galvenais ir atrast jaunus tirgus, galvenokārt basketbolā. Mūsu lielākais izaicinājums ir tas, ka mūs nepazīst. Jā – mēs esam uztaisījuši vislabāko produktu, bet neviens jau to nezin! Vissarežģītākais un arī dārgākais process ir aiznest pasaulei ziņu, ka šis apģērbs ir vienreizējs, pasargās no traumām, ietaupīs naudu, nebūs jāārstējas.

Šajā vizītē Amerikā ceru atrast jaunus mārketinga kanālus, jaunus sadarbības partnerus, veikalus, vairumtirgotājus. Šobrīd aktuāls jautājums ir arī par investoriem. Plānojam ieiet futbola tirgū, kas ir populārākais sporta veids pasaulē, un būtu svarīgi tikties ar kādiem lieliem sporta investoriem, speciālistiem, kas saprot šo nozari.

No Latvijas ļoti grūti kaut ko darīt Amerikā, ir jābūt pašam uz vietas. Man ir bijusi ļoti laba sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). LIAA palīdzēja attīstīt uzņēmumu pašā iesākumā biznesa inkubatorā, atbalsta mūs, kad braucam uz izstādēm. Es priecātos, ja LIAA ar kādu līdzfinansējumu palīdzētu arī potenciālos klientus "atvilkt" uz Latviju uz kādu sporta produktu konferenci – lai redz kā produkts tiek ražots, lai redz Latviju, lai rodas uzticība.

Vai pasaulē populārie latviešu basketbolisti arī lieto jūsu aizsargus?

Mums ir ļoti laba sadarbība ar NBA spēlētājiem Dāvi Bertānu no Sanantonio komandas un Dairi Bertānu, ka spēlē Ņūorleānā. Latviešu basketbola spēlētāji ir savi puikas, un cepuri viņiem nost, ka viņiem patīk un viņi izvēlas mūsu produktus. Mūsu produktus lieto arī slavena zviedru basketboliste WNBA līgā. Pamazām jau tos "superstārus" vācam, bet tas nav viegli.

Savu produktu reklamējam arī sociālajos medijos, internetā, sadarbojamies ar influenceriem un mediju personībām. Tie mums ir ļoti veiksmīgi palīdzējuši tieši Amerikā, jo tur ļoti populāri sekot kādam produktu apskatniekam vai recenzentam (reviewer).

Vai pašam arī vēl kādreiz iznāk laiks sportam?

Savu sporta karjeru beidzu pirms diviem gadiem Zviedrijā. Tagad šad tad paspēlēju florbolu, hokeju un basketbolu amatieru komandās, paskrienu, braucu ar riteni. Katrs sporta veids ir labs, jo uzvelku savus aizsargus, pats tad arī testēju savus produktus – cik tie ērti, kā pieguļ, kā reaģē uz sasilšanu.

Kādi ir tavi nākotnes plāni un sapņi, turpinot būvēt "Blindsave"?

Pats esmu ilgus gadus bijis sportists – spēlējis Latvijas izlasē un Zviedrijā florbolu, bet šis sporta veids nav tik profesionāls, tāpēc lielāku naudu ar profesionālu sportista karjeru man nav bijis lemts nopelnīt. Savu uzņēmumu zināmā mērā uztveru arī kā savu misiju profesionālajā sportā. Paša izveidotos ceļu sargus pirmo reizi uzvilku, spēlējot fināla spēli Latvijas čempionātā florbolā. Nezinu, kāpēc pēkšņi izlēmu spēlēt pats savos ceļu sargos. Tajā spēlē neielaidu nevienus vārtus. Kur vēl labāku zīmi, ka man tas viss ir jāturpina un jāattīsta? Man daudzi cilvēki teikuši, ka ar saviem sargiem esmu viņiem izglābis sporta karjeras. Es tiešām ticu tam, ko daru un ka ir jāturpina.

Man gribas iekosties pasaules tirgū un arī citos sporta veidos sasniegt to līmeni, kāds mums ir šobrīd florbolā – tas ir – būt vieniem no vadošajiem savā nozarē pasaulē. Otrs sapnis – varbūt kādreiz pie manām durvīm pieklauvēs "Nike" un teiks, ka viņiem patīk, ko mēs darām un varbūt varam sadarboties.