'Paldies skandāliem' – ES apņemas būtiski samazināt jaunu auto radītos izmešus  (111)

EP deputāti trešdien apstiprināja vienošanos ar Eiropas Savienības valstu ministriem par jaunajiem noteikumiem. Tie paredz samazināt izmešu apjomu ne vien no jauniem vieglajiem pasažieru auto, bet arī no mikroautobusiem. "Likumdošana attiecas uz auto ražotājiem, kuriem jānodrošina, ka viņu auto flote – visas mašīnas, kuras viņi izgatavo – emitē mazāk CO2 [ogļskābā gāze – aut.]. Tātad auto ražotāju atbildība ir, lai viņu auto flotē būtu dažādas tehnoloģijas, tostarp efektīvi iekšdedzes dzinēji, elektriskie auto, hibrīdauto. Tādējādi visa flote kopumā emitē mazāk CO2," sarunā ar portālu "Delfi" teica par likumdošanas iniciatīvu atbildīgā ziņotāja parlamentā Miriama Dalli (S&D, Malta).

Emisiju apjoma samazināšana ir svarīga ne vien tādēļ, ka ES ir izvirzījusi iekšējos mērķus saistībā ar klimata pārmaiņu un piesārņojuma ierobežošanu, bet arī tādēļ, ka ES ir pievienojusies Parīzes klimata nolīgumam – starptautiskam nolīgumam, kurā piedāvāts rīcības plāns globālo sasilšanas ierobežošanai.

2015. gadā auto nozari satricināja tā sauktais "Volkswagen" skandāls, kurā atklājās, ka Vācijas auto nozares milzis aprīkojis paša ražotās dīzeļdzinēju automašīnas ar programmatūrām, kas ļauj krāpties ar izmešu rādījumiem.

Dalli sarunā ar "Delfi" gan atzīst, ka nav ļaunuma bez labuma, jo šie skandāli mudinājuši EP deputātus krietni striktāk raudzīties uz robiem likumdošanā: "Skandāli mums atvēra acis un lika rīkoties tā, lai šajā likumdošanā neatstātu nekādus caurumus vai vismaz aizdarītu tik daudz caurumu, cik vien iespējams."

"Volkswagen" skandāls ne tikai atklāja to, kā šmugulējies uzņēmums, bet arī būtiskus trūkumus veidā, kā tiek mērīti automašīnu radītie izmeši. Skandāla laikā atklājās, ka starp testiem, kas veikti laboratorijās un patieso emisiju daudzumu, kas rodas, auto pārvietojoties pa ceļiem, pastāv būtiskas nesakritības.

Saskaņā ar EP Izpētes dienesta informāciju pēc skandāla – kopš 2017. gada septembra –jaunās automašīnas pirms palaišanas ES tirgū tiek pārbaudītas ne tikai uzlabotā laboratorijas emisiju testā, bet arī reālos braukšanas apstākļos. Savukārt kopš pērnā gada septembra šie testi tiek veikti pilnīgi visām jaunajām automašīnām.

Tā kā līdz šim ES nebija izdevies ievērojami samazināt transporta nozares radīto siltumnīcefekta izraisošo gāzu apjomu, Eiropas Komisija (EK) ķērās pie jaunas likumdošanas iniciatīvas izstrādes, ko prezentēja 2017. gadā. Tagad noteikumus ir izskatījis arī EP un tos atlicis vien oficiāli apstiprināt ES Padomei. "Šajā likumdošanā mēs fokusējamies uz degvielas patēriņa mērījumiem, lai saprastu, cik daudz automašīnas reāli emitē uz ceļiem. Mums jāpārliecinās, ka mēs aizveram caurumu starp auto radītajām emisijām laboratorijās un patiesajām emisijām uz mūsu ceļiem," paskaidroja Dalli.

EK priekšlikums bija jauno auto emisijas līdz 2030. gadam samazināt par 30%, taču, kā skaidro Dalli – tas neesot bijis gana ambiciozs mērķis, tādēļ EP deputāti piedāvājuši noteikt 40% samazinājumu. Pēc sarunām ar dalībvalstīm tika panākts kompromiss, un trešdien apstiprinātā EP un ES valstu ministru vienošanās paredz emisijas samazināt par 37,5%. "Ar tiem 30% mēs nerisinātu galvenās problēmas – klimata pārmaiņas. Tāpat svarīga ir arī pilsoņu veselība,'' teica Dalli.

Kā liecina EP Izpētes dienesta informācija, saskaņā ar laboratorijā veiktiem testiem, vidēji viens jauns auto, kas ES tika reģistrēts 2016. gadā, radīja 118,1 gramu CO2 emisiju uz kilometru. Turpretim 2016. gadā ES reģistrēts jauns mikroautobuss vidēji uz vienu nobruktu kilometru emitēja 163,7 gramus CO2.

Jaunie noteikumi paredz, ka uzņēmumiem, kuru ražoto auto vidējais izmešu apjoms būs lielāks nekā noteikts, nāksies maksāt par pārsniegtajām emisijām.

Tiesa, runājot par ES ekonomikai tik nozīmīgu industriju kā auto ražošana, EP deputātiem svarīgs bijis arī jautājums, kā nodrošināt, ka ES saglabā vietu starp nozares līderiem pasaulē. "Esmu redzējusi skaitļus, kuros atklājas, ka auto ražotāji Ķīnā investē septiņreiz vairāk nekā ES, tādēļ gribēju būt droša, ka mēs, kā kontinents, paliekam viļņa augšpusē. Taču, lai paliktu augšgalā, mums jābūt inovatīviem un jāpārliecinās, ka jautājumu risinām tagad nevis tad, kad citi kontinenti mūs jau būs apsteiguši," uzsvēra parlamentāriete.

Saskaņā ar Dalli teikto jaunie noteikumi nenozīmē, ka turpmāk ražotājiem jāfokusējas vien uz elektromobiļiem – atslēga esot visa veida inovācijas, sākot no labākiem, ekonomiskākiem dzinējiem un beidzot ar auto, kas darbināmi ar alternatīvām degvielām, piemēram ūdeņradi. Deputāte pastāstīja, ka pēdējo mēnešu laikā ievērojusi vairāku auto ražotāju, tostarp luksuss klases, jaunos modeļus, kuros jau domāts par emisiju samazināšanu.

Viņa gan atzina, strādājot ar šo likumdošanas iniciatīvu izjutusi spiedienu, taču tas nācis par labu: "Jā, ir daudz spiediena, ne tikai no auto ražotājiem – ir arī citas industrijas iesaistītas. Ir arī dalībvalstis, kurām ir savas intereses. Taču kopumā esmu priecīga, ka, apsēžoties pie pārrunu galda, visi saprata, ka pārmaiņām ir jānotiek."

Kāda ir transporta nozares nākotne? Dalli uz to aicināja vērties kopainā, proti, domājot par tīru mobilitāti, nevar domāt vien par to, kā samazināt auto radītos izmešus un piesārņojumu. Par piemēru viņa min Dāniju, kas, viņasprāt, šajā ziņā esot ļoti progresīva.

Deputāte skaidroja, ka ir būtiski attīstīt veloinfrastruktūru, panākot, ka velosipēdisti pilsētu ielās jūtas droši. Tāpat viņa uzsvēra nepieciešamību sakārtot un attīstīt kopbraukšanas un auto koplietošanas nozares, tādējādi mainot līdz šim ierasto skatījumu uz pārvietošanos ikdienā.

"Tas viss kopā mums var palīdzēt atbrīvot pilsētu centrus no auto un līdz ar to samazināt piesārņojumu pilsētās. Lielu attālumu veikšana ir cits jautājums, taču domāju, ka tad, kad sāksim samazināt piesārņojumu pilsētās, jau būsim spēruši soli uz priekšu," rezumēja Dalli.