Martins Kerns savu karjeru Eiropas Savienības iestādēs sāka Igaunijā un Lietuvā, palīdzot mūsu kaimiņvalstīm iestāties Eiropas Savienībā, savukārt kopš 2014. gada viņš vada Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (European Institute of Innovation and Technology – EIT). RTU Dizaina fabrikas telpās, kurās tiek īstenots arī zaļo tehnoloģiju uzņēmumu akselerators "EIT Climate-KIC Accelerator Latvia", sarunā ar portālu "Delfi" Kerns atklāj savas pārdomas par Baltijas valstu attīstību kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī vērtē inovāciju vidi, pieejamo finansējumu Eiropā un iespējas konkurēt globālā mērogā ar ASV un Āziju.
Kerns savulaik sešus gadus nodzīvoja Baltijas valstīs, no tiem divus – Igaunijā, Tallinā, un četrus – Lietuvā, Viļņā, un strādāja pie valstu ekonomikas un reģionu attīstības. Ļoti bieži nācās ciemoties arī Latvijā, Rīgā. 2004. gadā Eiropas Savienībā iestājās 10 jaunas dalībvalstis, tai skaitā arī Latvija, un kopš tā laika Kerns turpināja darbu pie finanšu palīdzības instrumentiem, kā arī pretkorupcijas jautājumiem Bulgārijā un Rumānijā periodā, kad abas šīs valstis sāka iestāšanās procesu. Tāpat Kerns ir strādājis pie Turcijas un Serbijas iestāšanās jautājumiem. Kopš 2014. gada viņš vada EIT, kas īsteno dažādas uzņēmējdarbības atbalsta un izglītības programmas. Institūtam nesen arī izveidojusies sadarbība ar Latvijā labi pazīstamo jaunuzņēmumu akseleratoru "Startup Wise Guys".
Šodien esot šeit, Rīgā, kā vērtējat, kā šo 15 gadu laikā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir mainījušās Baltijas valstis?