Policijas reids - 14
Foto: DELFI

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien apstiprināja savu nostāju sarunām ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par trim noteikumu kopumiem no tā sauktās "Mobilitātes pakotnes", līdz ar to pārtraucot noteikumu ilgo "karāšanos gaisā", portāls "Delfi" uzzināja EP.

EP atbalstīja noteikumus šoferu norīkošanai darbā, šoferu atpūtas laika noteikšanai un labākai kabotāžas noteikumu ievērošanai. Tas nozīmē, ka tagad EP varēs sākt sarunas ar ES Padomi.

Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka pagājušajā nedēļā EP sesijā Francijas pilsētā Strasbūrā EP prezidents Antonio Tajani nolēma atlikt deputātu balsojumus par visām trim plaši kritizētajām likumdošanas iniciatīvām. Tā gan nebija pirmā reize, kad parlamentam neizdevās vienoties par savu nostāju šajos noteikumos. Visas trīs "Mobilitātes pakotnē" ietilpstošās iniciatīvas uz deputātu galdiem bija nonākušas jau iepriekš – pērnā gada jūlijā.

Vēstīts, ka liela daļa šo noteikum ietekmēs ne tikai kravas auto vadītāju labklājību, bet arī autopārvadātāju finanses. Viens no strīdus āboliem ir noteikumi par šoferu norīkošanu darbā ārzemēs. Tāpat lielas diskusijas raisījuši arī jautājumi par autovadītāju atpūtas laikiem. Proti, cik daudz atpūtas laika ļauts pavadīt auto kabīnē, cik viesnīcā vai hostelī, pēc cik ilga laika autovadītājiem jāatgriežas mājās un vai tur tik pat regulāri jāatgriežas arī kravas auto – kaut braucot tūkstošiem kilometru bez kravas.

Saskaņā ar ceturtdien atbalstīto EP nostāju sarunām ar ES Padomi deputāti vēlas izskaust pastkastītes uzņēmumu izmantošanu, mainīt kabotāžas noteikumus, proti, noteikumus par papildu pārvadājumu veikšanu citā valstī pēc tam, kad veikta pārrobežu piegāde. Saskaņā ar deputātu apstiprināto nostāju kabotāža būtu atļauta trīs dienas pēc piegādes veikšanas. Transportlīdzekļu tahogrāfos būtu jāreģistrē robežas šķērsošana. Tāpat deputāti vēlas, lai tiktu noteikts, ka kravas auto būtu vismaz 60 stundas jāpavada savā reģistrācijas valstī, pirms tie varētu veikt atkārtotus kabotāžas pārvadājumus.

Lai izskaustu pastkastītes uzņēmumus, kravu pārvadātājiem būtu jāveic "būtiskas darbības" valstī, kurā tie reģistrēti. EP deputāti uzskata, ka šie noteikumu būtu jāievēro arī pārvadājumiem ar mikroautobusiem.

EP deputāti arīdzan vēlas norīkoto darbinieku noteikumus piemērot kabotāžas un pārrobežu pārvadājumiem, izņemot tranzītu un divpusējus pārvadājumus, kā arī divpusējus pārvadājumus ar vienu kravas iekraušanu vai izkraušanu katrā virzienā. Tāpat parlamentārieši vēlas, lai šoferi vismaz reizi četrās nedēļās varētu atgriezties mājās, un obligātais atpūtas laiks nedēļas beigās nebūtu pavadāms kravas mašīnas kabīnē.

Tāpat saskaņā ar deputātu atbalstīto ieceri dalībvalstu īstenotās pārbaudes galvenokārt skartu tos uzņēmumus, kuri jau iepriekš pārkāpuši noteikumus.

Jau ziņots, ka "Mobilitātes pakotne" ir Eiropas Komisijas (EK) rosināta likumdošanas iniciatīvu kopa, kuras mērķis, saskaņā ar EK norādīto ir uzlabot komerciālā transporta nozari Eiropas Savienībā.

Savukārt EP skaidro, ka priekšlikumu mērķis ir uzlabot noteikumu ievērošanu autotransporta nozarē un mazināt tādu negodīgu praksi kā pastkastītes uzņēmumu izmantošana vai pretlikumīga pakalpojumu sniegšana ārzemēs. Tāpat izmaiņas noteiktu, kādos gadījumos transporta nozarē piemērojami norīkoto darbinieku noteikumi un ieviestu izmaiņas šoferu atpūtas laika noteikšanā. Turpretim biedrības "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto"'" prezidents Valdis Trēziņš portālam "Delfi" iepriekš norādījis, ka pakotnes pirmajā daļā iekļautajās likumprojektu iniciatīvās redzami Rietumeiropas centieni sargāt savus tirgus no Austrumeiropas un Centrāleiropas autopārvadātājiem, nosakot stingrākus noteikumus kā atpūtas laikiem, tā atalgojumam.

Daļa EP deputātu ir norāda, ka šie "Mobilitātes pakotnē" ietilpstošie noteikumi ir iespēja uzlabot darba ņēmēju apstākļus, savukārt citi uzsver, ka tas ir Rietumeiropas valstu mēģinājums sargāt savus tirgus, tādējādi graujot vienotā tirgus ideju.

Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka jaunais transporta regulējumu kopums jeb "Mobilitātes pakotne" ceļu Eiropas Savienības (ES) institūcijās sāka pirms teju diviem gadiem.

Piedalies vadošo Eiropas mediju organizētajā projektā "Eiropa runā"! Eiropas lielo informācijas burbuļu saplēšana, kurā iespējams piedalīties arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam!
Sīkāk par projektu šeit.
Aizpildi anketu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!