Arī somi sarosījušies pēc Igaunijas plāniem pazemināt alkohola akcīzes nodokli  (4)

Kā uzskata asociācijas izpilddirektors Kari Luoto, pretējā gadījumā pastāv risks, ka Somijā pieaugs no Igaunijas ievestā alkohola īpatsvars un valsts zaudēs nodokļu ieņēmumus no alkohola pārdošanas.

Tikmēr Somijas Nacionālā veselības un labklājības institūta eksperts Tomass Karlsons norādījis, ka alkohola apjoms, ko somi ieved no Igaunijas, pēdējo gadu laikā sarucis, tādēļ, iekams lemt par konkrētiem soļiem, Somijai vispirms būtu jāizvērtē, kā to ietekmēs Igaunijas politika alkohola jomā.

Arī Somijas Alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāju federācija uzskata, ka Igaunijas lēmumu nedrīkst atstāt bez ievērības, ja Somija grib saglabāt savus akcīzes nodokļa ieņēmumus pašreizējā apmērā.

Kā ziņots, Igaunijas parlaments otrdien, 28. maijā, pieņēma izskatīšanai valdošās koalīcijas iesniegto likumprojektu, kas paredz no 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Likumprojekta pavadvēstulē teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, lai tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas. Akcīzes nodokļa pazemināšana daļai alkoholisko dzērienu Igaunijā varētu samazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomu Latvijā un palielināt to Igaunijā, norādīts pavadvēstulē.

Likumprojektu iesniegušas visas trīs valdošās koalīcijas partijas – Centra partija, Konservatīvā tautas partija un "Tēvzeme". Par šādu akcīzes nodokļa pazemināšanu daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem – pirmdien principiāli vienojās Igaunijas valdība. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts pazemināt. Pašlaik Igaunijā akcīzes nodoklis alum ir 16,92 eiro par hektolitru, bet stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – 25,08 eiro par hektolitru.

Jau vēstīts, ka arī Latvija vērtē iespējas samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Savukārt Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") lēsis, ka akcīzes nodokļa likmes samazināšana alkoholam Igaunijā Latvijas valsts budžetam radīs vismaz 100 miljonu eiro zaudējumu gadā. Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda uzskatu, ka nav pozitīvi vērtējama nedz krasa nodokļu nevienlīdzība Eiropas Savienības valstu starpā, nedz arī situācija, kad Latvija ar atsevišķiem nodokļiem gūst īslaicīgu labumu. "Patlaban negribu vērtēt – atbalstu vai neatbalstu strauju akcīzes nodokļa samazinājumu alkoholam, jo lēmumu gribu pieņemt, balstoties uz Finanšu ministrijas izvērtējuma," teica Nemiro.

Līdz ar to Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols prognozēja, ka šovasar, samazinoties akcīzes nodokļa likmēm alkoholam Igaunijā, izgaisīs alkohola tirdzniecība Latvijas pierobežā ar kaimiņvalsti. Vītols norādīja, ka tādējādi pierobežas alkohola tirdzniecības biznesam Latvijā vairs nebūs pamatojuma turpmāk pastāvēt. Starp valstīm izlīdzināsies akcīzes nodokļa likmes grādīgo dzērienu kategorijā, kas bija viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ igauņi un somi līdz šim brauca alkoholu iegādāties uz veikaliem Latvijas pierobežā. "Pierobežas tirdzniecība izgaisīs. Tas nozīmē, ka ievērojama daļa no Latvijas tirgus pazudīs, tostarp būtiski pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa ieņēmumi," sacīja Vītols.

Pēc LANA izpilddirektora teiktā, pierobežas veikaliem atliks alus un vīna tirdzniecības bizness, jo šiem dzērieniem Latvijā joprojām būs mazākas akcīzes nodokļa likmes nekā Igaunijā, taču tas neatsvērs zaudētos ieņēmumus no stipro grādīgo dzērienu tirdzniecības. "Valsts budžeta izpilde šogad pilnīgi noteikti ir apdraudēta," prognozēja Vītols. Pēc viņa teiktā, ja Latvijā nākamgad akcīzes nodokļa likmes alkoholam augs plānotajā apmērā, tad Latvijā būs augstākās grādīgo dzērienu akcīzes nodokļa likmes Baltijā.