Intervija ar Jāni Bergu: Ir ļoti skaļi jākliedz Amerikas nežēlīgajā biznesa vidē  (11)

Jānis un Vineta ir arī aktīvi Amerikas latviešu kopienas atbalstītāji. Mūsu saruna notiek Amerikas latviešu apvienības (ALA) 68. kongresa laikā, Denverā. Tikai dienu iepriekš Denverā notika arī otrā Latvijas un ASV ekonomiskās sadarbības attīstībai veltītā konference "Spotlight Latvia" ar tēmu "Veselīgs dzīvesveids", un Jānis Bergs bija viens no konferences iniciatoriem un rīkotājiem.

"SAF Tehnika" filiāle Ziemeļamerikā tika atklāta 2013. gadā. Kā tu kļuvi par filiāles vadītāju un pārcēlies uz Denveru?

Latvijā jau no deviņdesmito gadu sākuma darbojos IT nozarē, uzņēmumu dibināšanas un pārdošanas ciklam cauri esmu gājis vairākkārtīgi, tajā skaitā vadīju uzņēmumu "FMS", kurš tika pārdots lielam norvēģu konglomerātam "Visma Group". Līdz ar to tajā laikā biju salīdzinoši brīvs un man tika piedāvāts aizbraukt uz Ameriku vadīt uzņēmuma "SAF Tehnika" filiāli šeit, Denverā. Jāsaka, ka tajā laikā Latvijas biznesa vide man bija it kā apnikusi, arī negribējās atkal sākt visu no nulles, dibinot jaunu uzņēmumu, un ideja atbraukt uz Ameriku likās pat ļoti pievilcīga.

Vai tavs darba lauks vienmēr bijis saistīts ar IT tehnoloģijām?

Jā, ar internetu, programmēšanu un elektroniku, piemēram, viens no uzņēmumiem, kura izveidošanā es piedalījos, bija "Delfi".

"SAF Tehnika" biznesā ir kopš 1998. gada, un vēl pirms filiāles atklāšanas 2013. gadā mums jau bija bizness Amerikā un šobrīd es šeit vadu "SAF Tehnika" meitas uzņēmumu.

Kā latvietim no Latvijas sākt iedzīvoties Amerikā?

Kad bija nolemts braukt uz Denveru, vērsos pie Jāņa Grēviņa, Rīgas Biznesa skolas direktora, kurš doktorantūrā bija studējis Bufalo universitātē, ASV. Es viņam prasīju, kā man vislabāk tajā Amerikā atrast kādus kontaktus, pie kā iet, ar ko runāt, jo es jau tur nevienu nepazīstu. Viņš ieteica: "Aizej uz latviešu baznīcu. Tur tev visu pastāstīs un palīdzēs". Es tā arī darīju – aizgāju uz baznīcu. Caur šiem kontaktiem es dabūju darbiniekus, kas vēl tagad strādā mūsu filiālē.

Man sieva bija sameklējusi vienu viesnīcu Denverā pie Ķiršu strautiņa, bet tomēr pastāvīgi dzīvot viesnīcā nav patīkami. Noīrēt dzīvokli Amerikā nav vienkārši, ja nav vietējā sociālās apdrošināšanas numura, un to nokārtot prasa laiku. Tajā pašā latviešu baznīcā viens austrāliešu kungs, kas bija precējies ar vietējo latvieti, man piedāvāja nākt kādu laiku padzīvot pie viņiem. Nu, es nodomāju, ka nav vērts vienam "kūkot" tajā viesnīcā, kur tomēr diezgan skumīgi un garlaicīgi, un pārcēlos uz viņu māju. Viņi mani ielika dzīvot bijušajā bērnistabā, un es tad dzīvoju tādā bērnu atmosfērā ar burvju kostīmiem skapī, un katru rītu mani modināja divi mazi sunīši, kas leca gultā un laizīja man seju.

Ko dara "SAF Tehnika" Ziemeļamerikas filiāle un kas ir jūsu klienti?

Mums Denverā ir paprāva noliktava, un reizi nedēļā saņemam kravu no Latvijas. Tālāk preces sūtām pa visu ASV un Kanādu. Nodrošinām tehnoloģijas datu pārraidei, internetam. Viens liels klientu loks ir televīzijas ziņu studijas. Mēs nodrošinām signāla pārraidi no TV studijas uz apraides tīklu, kas ļoti daudzos gadījumos notiek ar radioviļņiem. Pašlaik apmēram 70% no visiem jaunajiem projektiem, kur tiek izmantoti radiolinki, ir mūsu Latvijā ražotie "SAF Tehnikas" radiolinki (ar radiolinku saprot bezvadu savienojumu starp diviem punktiem). Domāju, ka tas ir liels sasniegums, jo lielai daļai skatītāju Amerikā televīzijas ziņu pārraides tiek nodrošinātas ar mūsu tehniku.

Otra liela nozare ir "augsto frekvenču" finanšu brokeri. Tās ir kompānijas, kas ar datorproprogrammām pērk un pārdod biržās vērtspapīrus. Šodienas apstākļos kādus 90% no visa biržu transakciju apjoma veic datori nevis cilvēki, un tie laiki, kad brokeri biržās kliedza, vicinājās ar rokām un zvanīja pa telefonu, ir beigušies. Tagad tur viss ir kluss un sēž tikai IT speciālisti pie lieliem ekrāniem. Transakcijas notiek ārkārtīgi īsās laika vienībās – uz notikumiem un vērtspapīru kursa maiņu tiek reaģēts mikrosekundēs. Tiek būvētas specializētas datu pārraides līnijas starp dažādām biržām Amerikā. Lielākais līniju skaits ir starp Čikāgu un Ņujorku, un tur ir tūkstošiem "SAF Tehnikas" radio raidītāju, kas nodrošina šo biržu darbību. Varu teikt, ka ASV finanšu sistēma "elpo" caur "SAF Tehnikas" datu līnijām.

Līdz šim domāju, ka optiskais kabelis ir labākais un ātrākais datu pārraides rīks.

Jā, optiskais kabelis ir ātrs. Tomēr biržas gadījumos ir vajadzīga ļoti zema signāla aizture un milzīgi ātra datu pārraide. Brokeri sacenšas ar reakcijas ātrumu. Piemēram, ja Ņujorkā kādam vērtspapīram mainās cena un Čikāgā kādas brokeru kompānijas dators par pāris mikrosekundēm reaģē ātrāk, paspēj kaut ko nopirkt un pārdot ātrāk, balstoties uz to, kas notika Ņujorkā, tad šī kompānija nopelna. Savukārt optikai šī signāla aizture vai novēlošanās ir lielāka nekā radioviļņiem. Signāls izplatās ar gaismas ātrumu, bet optiskā kabelī tas nekad neiet pilnīgi taisni, vairāk tā kā zig-zagā, jo gaisma atstarojas no kabeļa sienām, un signāla aizture pieaug. Radio raidītāji atrodas speciāli uzceltos torņos, kur pa vidu nav nekādu fizisku šķēršļu, un signāls iet tiešā līnijā no viena raidītāja uz otru, un, beigu beigās, radio aizture ir mazāka.

Savukārt, ja signālam ir jāšķērso okeāns, piemēram, no Ņujorkas uz Londonu, tad tiek likti zemūdens optiskie kabeļi. Arī satelīts tur īsti nepalīdz, tas ir lēnāks, jo signālam jāaizceļo līdz satelītam un atpakaļ.

Līdz ar to virszemes sakariem radioraidītāji ir vislabākie. Mūsu raidītāji daudz tiek izmantoti līnijās Ņujorka – Čikāga, Frankfurte – Londona, un tagad sākam tos uzstādīt arī Āzijā: Tokijā, Mumbajā un citur. Torņus būvē vai īrē finanšu kompānijas, un ir liela konkurence par vietu uz torņa, tomēr mūsu daļa šajā procesā ir projektēt sistēmu un piegādāt aparatūru.

Droši vien veicat arī remontdarbus, ja nepieciešams?

Mēs veicam mūsu produktu mārketingu, pārdošanu, uzstādīšanu un esošo tīklu uzturēšanu. Mums šeit, Denverā, strādā vairāki inženieri, ja kaut kur ir problēmas, viņi izbrauc uz vietas, tās nokārtot. Ja vajadzīgs, aparatūru labojam vai mainām. Serviss mums ir ļoti labs, un tā ir viena no mūsu atšķirībām salīdzinājumā ar citām kompānijām. Mūsu radio ir piecu gadu garantija, un mēs esam vienīgie šajā nozarē, kas dod tik ilgu garantiju.

Kas ir jūsu konkurenti?

Konkurenti ir, bet tieši radio pasaulē to nav īpaši daudz: vairākas amerikāņu, Izraēlas kompānijas. Ir lielie ražotāji, kas nodrošina visu infrastruktūru interneta pārraidēm, tomēr, piemēram, "Huawei" darbība ir apgrūtināta, vēl ir arī "Ericsson" un "Nokia", kas nodrošina visu servisu mobilajiem operatoriem, ieskaitot bāzes stacijas un sākotnējo finansējumu to celšanai. Līdz ar to mēs meklējam ko citu, un mums ir šī īpašā niša, kurā esam specializējušies. Jau minētajā televīzijas ziņu studiju laukā mēs esam tirgus līderi, un Amerikā mums konkurentu īsti nav.

Jums ir arī jaunas produktu līnijas?

Bez radio raidītājiem mums vēl ir mērinstrumenti, spektra analizatori un jauna nozare – "Aranet" bezvadu sensoru tīkli. Tā ir ļoti augoša nozare, jo pasaulē visu cenšas automatizēt. Ja agrāk pie mērinstrumentiem bija cilvēks, tagad to aizstāj automātika, kas pieslēgta datu pārraides tīkliem un sistēmām, un vides regulācija notiek automatizēti. Piemēram, viena liela nozare ir siltumnīcas. Arī tās pamazām pārvēršas par laboratorijām, kur svarīgi ir temperatūra, mitrums un dažādi augsnes parametri. Lai to varētu kontrolēt un regulēt daudz un dažādās vietās, parādās vajadzība pēc sensoriem un automatizēta monitoringa. Sensors var mērīt jebko – svaru, barības līmeni lopkopībā un putnkopībā, ūdens līmeni jebkur, skābekļa daudzumu ūdenī attīrīšanas sistēmās, vides apstākļus preču noliktavās. Parādījies pieprasījums no pārtikas preču tirgotājiem, kuriem ir ļoti svarīgi uzturēt noteiktu vidi pārtikas preču glabāšanai. Daudz kur ar likumu ir pieprasīts to visu pierakstīt un kontrolēt, un vecos laikos to darīja ar burtnīciņu un pildspalvu, bet tagad kontrole notiek automātiski. Ja kāds no parametriem ir ārpus normas, sistēma par to ziņo operatoram, kas var šo parametru atkal izlabot, un tiek nodrošināta optimāla vide un ietaupīts ļoti daudz līdzekļu.

Tu ne tikai pārstāvi "SAF Tehnika" uzņēmumu, bet arī esi aktīvs Amerikas latviešu sabiedrības atbalstītājs. Nupat notika otrā konference "Spotlight Latvia", un tu biji viens no galvenajiem rīkotājiem.

Jā, konference notika Denverā, un mēs gribējām palīdzēt Latvijas uzņēmumiem, kuriem interesē Amerikas tirgus, nokļūt šeit, atrast potenciālus sadarbības partnerus, un vispār saprast – kā tas ir –taisīt biznesu Amerikā. Pirmā "Spotlight Latvia" laikā 2016. gadā tika nodibināta Latvijas Amerikas tirdzniecības kamera, un mani uzaicināja kļūt par Kolorado štata pārstāvi. Tā kā Denverā notika ALA kongress, ierosināju pie mums rīkot arī forumu "Spotlight Latvia", lai būtu plaša Latvijas pārstāvniecība un pārstāvēts arī ekonomiskās sadarbības virziens.

Kolorado štats ir slavens ar savu orientāciju uz veselīgu un aktīvu dzīves veidu, tūrismu, medicīnas pakalpojumiem, līdz ar to konferences tēma bija "Veselīgs dzīves veids". No Latvijas atbrauca nedaudz vairāk kā desmit uzņēmumi, pārstāvot pārtikas un pārtikas piedevu, sporta un tūrisma preču ražotājus un medicīnas pakalpojumu sniedzējus. Uzņēmējiem bija iespēja īsi prezentēt savus produktus, kā arī izstādīt tos apskatei. Apmeklētāji bija interesenti no Denveras, ALA un Latvijas Amerikas tirdzniecības kameras. Jāatzīst, ka Amerikas uzņēmējus un tirdzniecības pārstāvjus nav viegli ieinteresēt, jo piedāvājums ir milzīgs un neviens īsti par Latviju neko nezina. Atnāca tie pārstāvji, kurus es vai citi latvieši pazīstam personīgi. Es sadarbojos ar Denveras Biznesa skolu, un pazīstu šos cilvēkus, un tas, protams, palīdz – viņi atnāk un uzaicina savus draugus un kontaktus. Atnāca arī Denveras pilsētas attīstības aģentūras pārstāvji, tomēr galvenokārt viss balstās tikai uz personīgiem sakariem.

Amerikas uzņēmējus un tirdzniecības pārstāvjus nav viegli ieinteresēt, jo piedāvājums ir milzīgs un neviens īsti par Latviju neko nezina. Galvenokārt viss balstās tikai uz personīgiem sakariem, teic Bergs. Foto: Taira Zoldnere (Bergs uzrunā klausītājus Latvijas biznesa forumā "Spotlight Latvia").

Kāda bija atsaucība, vai radās kādi perspektīvi biznesa kontakti?

Varu teikt, ka par "Aranet" sensoriem jau radās manāma interese, kas varētu attīstīties tālāk un izvērsties par sadarbību. Domāju, ka tur attīstīsies arī citi sadarbības ceļi. Latvijas uzņēmumiem, manuprāt, bija labi saprast, kā darbojas Amerikas biznesa vide: ja grib attīstīt biznesu ASV, tad uz šejieni jābrauc daudz un regulāri jāpiedalās izstādēs. Piemēram, mēs, "SAF Tehnika", kaut arī esam Amerika jau samērā ilgi, katru gadu piedalāmies kādās divdesmit izstādēs, un tas ir pats efektīgākais veids, kā dibināt kontaktus un atrast sadarbības partnerus. Arī pēc vienas izstādes nekas daudz nenotiks, tas ir neatlaidīgs darbs, kad pamazām izveidojas šis biznesa dialogs.

Tu minēji, ka gribētu vēl daudz ko paveikt šeit, Amerikā, un vēl par agru doties atpakaļ uz Latviju?

Jā, es gribētu "palaist" jauno "Aranet" līniju, kas būs vairāku gadu process, un es viennozīmīgi gribu vairākas reizes palielināt "SAF Tehnika" biznesa apjomu Amerikā. Mana iepriekšējā pieredze rāda, ka vajadzīgi apmēram septiņi gadi, lai darbu uzņēmumā novestu līdz labam iznākumam. Tāpēc es vienmēr brīnos, ka no valdībām tiek gaidīti rezultāti pēc pirmajām simts dienām, tas mani vienmēr arī uzjautrina.

Tu raksti arī savu blogu. Kā radās šī ideja? Kā uzņēmējs un aizņemts cilvēks vēl atrod laiku rakstīšanai?

Pēdējā laikā gan rakstu mazāk, jo esmu šeit jau labu brīdi. Bet iesākumā, kad atbraucu, tā bija kā dienasgrāmata, gribēju pierakstīt, kas un kā šeit notiek. Es biju tikko aizbraucis prom no Latvijas, kur mani pazina tik daudz cilvēku, un aprakstīt savus piedzīvojumus Amerikā bija veids, kā saglabāt saikni ar Latviju.

Liekas, man labi sanāk, cilvēki lasa, seko, un blogs pie manis atved daudz cilvēku, kas interesējas par biznesa iespējām Amerikā. Šī niša bija brīva, jo neviens neraksta blogu par uzņēmējdarbību, un par dzīvi Amerikā arī neviens neraksta.

Man bija arī interesanti saprast, kāda ir galvenā starpība starp biznesu Latvijā un biznesu Amerikā. Proti, ja Latvijā tu esi liela zivs mazā akvārijā, tad Amerikā tu esi maza zivs lielā okeānā. Latvijā ir daudz mazāka konkurence, vieglāk iesākt biznesu, gūt atpazīstamību, tikt pie vajadzīgiem cilvēkiem, bet arī tirgus ir ļoti mazs. Šeit tirgus ir liels, bet arī konkurence ir liela, un ir ļoti skaļi jākliedz, lai vispār piesaistītu kādu uzmanību, jābūt gatavam uzrunāt ļoti daudz cilvēku, jābūt daudz enerģiskākam un aktīvākam. Cilvēki šeit visu vērtē, vai viņiem tas ir vai nav izdevīgi – daudz racionālāk un arī daudz nežēlīgāk.

Varbūt mazliet pastāsti par savu otru dzīves pusi Amerikā, kas saistīta ar latviešu sabiedrību.

Ar latviešu sabiedrību ir tā, ka "iedod velnam mazo pirkstiņu", un tad viņi ierauj tevi visu iekšā, jo latviešu sabiedrība šeit ir labi organizēta un entuziastiska.

Pirms gada mani uzrunāja nometnes "2X2" organizatori ar lūgumu pasniegt nometnē uzņēmējdarbību. Nometne notika Latvijā, ap Ziemassvētku laiku es tāpat vienmēr tur esmu, Amerikas latviešu sabiedrība pret mani ir bijusi atsaucīga, un tā viņi mani pierunāja. Ģimene gan teica, ka esmu galīgi traks, ja tagad veselu nedēļu no trīs nedēļu atvaļinājuma grasos pavadīt kaut kur mežā pie Talsiem, bet beigās tomēr piekrita. Uzņēmējdarbību esmu mācījis un mācu regulāri, tomēr uz nometni braucu ar zināmām bažām. Man patika tā nometne! Tā bija labi, mūsdienīgi patriotiska, ar interesantu programmu, dažādām ievirzēm, katru dienu kāds brauca un lasīja lekcijas, bijām noslogoti no rīta līdz vakaram, un viss bija interesanti un viss bija kvalitatīvi. Nometnē sajutu tik daudz pozitīvas enerģijas, ka ilgi nebiju tik labi atpūties. Man, kā vienmēr, ir prieks būt par daļu no laba projekta.