Eiropas klimata neitrālas ekonomikas mērķu sasniegšanai līdz 2050. gadam ir nepieciešami papildu 175–290 miljardi eiro privāto investīciju ik gadu, Briseles ekonomikas forumā atzina Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis. Ar sabiedriskā sektora līdzekļiem vien nepietiks. Vienlaikus Sarejas Universitātes profesors Tims Džeksons (Tim Jackson) norādīja, ka šobrīd milzīga nauda tiek ieguldīta finanšu sektorā, simtiem miljardu, un tas viss iet garām investīcijām klimata pārmaiņās.
Dombrovskis teic, ka Eiropā ir vajadzīga izaugsme, bet ne pašas izaugsmes pēc, tai ir jāsniedz labums visai sabiedrībai. Izaugsmei jābūt ilgtspējīgai, ietverot arī klimata izmaiņas. "Kopš 1990. gada Eiropas ekonomika ir augusi par 58%, bet emisijas ir sarukušas par 22%. Tas nozīmē, ka ekonomika var augt un vienlaikus var samazināt emisijas," skaidro Dombrovskis.
Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu direktorāta ģenerāldirektors Marko Buti (Marco Buti) neslēpj, ka ir sajūta – kopējā ekonomikas izaugsme nav sasniegusi visus. Tas ir iemesls populisma plaukumam. Piemērs tam ir vēlēšanas gan Eiropas valstīs, gan ASV. Problēma ir tajā, ka daudzi cilvēki jūtas neuzklausīti. Vienlaikus viņš norāda, ka labklājību nevar vērtēt tikai ar tādu rādītāju kā IKP. Arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Kristofers Pisaridess (Christopher Pissarides) uzsver, ka mēs mērām IKP, efektivitāti u. tml. rādītājus, bet nepietiekama uzmanība veltīta cilvēku dzīves kvalitātes izvērtēšanai. "Eiropa šobrīd ir turīgāka, nekā tā jebkad ir bijusi, bet jautājums ir par ienākumu sadalījumu. Ienākumi no kapitāla aug, bet no darbaspēka sarūk, un tā ir problēma," akcentē Īrijas Sociālo inovāciju fonda vadītāja Dīrdre Mortela (Deirdre Mortell).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
