Eiropas klimata mērķu sasniegšanai nepieciešami gandrīz 300 miljardi eiro ik gadu  (95)

Dombrovskis teic, ka Eiropā ir vajadzīga izaugsme, bet ne pašas izaugsmes pēc, tai ir jāsniedz labums visai sabiedrībai. Izaugsmei jābūt ilgtspējīgai, ietverot arī klimata izmaiņas. "Kopš 1990. gada Eiropas ekonomika ir augusi par 58%, bet emisijas ir sarukušas par 22%. Tas nozīmē, ka ekonomika var augt un vienlaikus var samazināt emisijas," skaidro Dombrovskis.

Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu direktorāta ģenerāldirektors Marko Buti (Marco Buti) neslēpj, ka ir sajūta – kopējā ekonomikas izaugsme nav sasniegusi visus. Tas ir iemesls populisma plaukumam. Piemērs tam ir vēlēšanas gan Eiropas valstīs, gan ASV. Problēma ir tajā, ka daudzi cilvēki jūtas neuzklausīti. Vienlaikus viņš norāda, ka labklājību nevar vērtēt tikai ar tādu rādītāju kā IKP. Arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Kristofers Pisaridess (Christopher Pissarides) uzsver, ka mēs mērām IKP, efektivitāti u. tml. rādītājus, bet nepietiekama uzmanība veltīta cilvēku dzīves kvalitātes izvērtēšanai. "Eiropa šobrīd ir turīgāka, nekā tā jebkad ir bijusi, bet jautājums ir par ienākumu sadalījumu. Ienākumi no kapitāla aug, bet no darbaspēka sarūk, un tā ir problēma," akcentē Īrijas Sociālo inovāciju fonda vadītāja Dīrdre Mortela (Deirdre Mortell).

Starptautiskā Valūtas fonda galvenā ekonomiste Gita Gopinata (Gita Gopinath) piekrīt, ka ir jāskatās uz citiem mērījumiem nekā tikai IKP. "Mēs Starptautiskajā Valūtas fondā skatāmies nevienlīdzības radītājus, bet bieži vien dati nav pieejami vajadzīgajā kvalitātē. Turklāt IKP izmaiņas lielā mērā korelē ar iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām," teic Gopinata, piebilstot, ka ekonomikas pieaugums ir bijis daudz mērenāks nekā krīžu dziļumi.

Neviens nenoliedz, ka IKP ir ļoti apjomīgs rādītājs un parāda dažādas nianses ienākumu un izdevumu pusē, tomēr tas neparāda visu kopainu. "IKP liek mums skatīties uz nepareizām lietām, tas neparāda labklājību, cik labi cilvēki jūtas. Viss tiek balstīts uz patēriņu, tā palielinājumu, bet ne labāku dzīves kvalitāti – piemēram, veselības aprūpē," norāda Džeksons.

Problēma – globalizācija

"Globalizācija ir viena no klimata problēmu izraisītājām, dažādi produkti tiek sūtīti šurpu turpu pa visu pasauli, bet tas nav vajadzīgs. Piemēram, pārtikas produktiem ir jānāk no vietām, kas ir pēc iespējas tuvāk patēriņam. Lauksaimniecība ir viena no visvairāk piesārņojošajām nozarēm, un mums būtu jāstiprina vietējās pārtikas ražošanas nozares," teic Starptautiskās Lokalizācijas alianses (Local Futures and The International Alliance for Localization) dibinātāja un vadītāja Helēna Norberga-Hodža (Helena Norberg-Hodge). Viņa spriež, ka lielākā daļa sabiedrības ir zaudētāja no globalizācijas – ir jāskrien ātrāk un vēl ātrāk, jābūt efektīvākiem un vēl efektīvākiem. Tas ir žurku skrējiens, kas rada nedrošību, bailes, cieš visi. Tā rezultātā nabadzīgākajās valstīs palielinās plaisa starp bagātajiem un nabagajiem.

"Protams, ne visas valstis var ražot attiecīgo pārtiku, vienlaikus ne visur vajag visu ražot, jo tas nav ekonomiski vai ekoloģiski attaisnojams. Visu nevajag ražot lokāli. Ekonomiku nepieciešams kombinēt ar ekoloģiju," skaidro Starptautiskā Tirdzniecības centra (International Trade Centre) izpilddirektore Aranča Gonsalesa (Arancha González).

Tagad bieži vien tiek uzskatīts – vai nu esat ar Ķīnu, vai ASV un pret otru valsti. "Bet – nē, runa ir par kārtību un haosu. Un Eiropā mēs nevaram atļauties haosu. Turklāt Eiropa nevar izdarīt visu viena pati, ir jāveido koalīcijas. Ir jārada kārtība, sistēma. Līdz ar to būtu jāreformē Pasaules Tirdzniecības organizācija, jo ASV politika paralizē tās darbību, kā arī Ķīna nepilda savus solījumus. Kāpēc gan ir vajadzīga organizācija bez zobiem? Mums ir vajadzīgas sociālās sistēmas ar zobiem," teic Gonsalesa.

Jādalās klimata informācijā

Pagājušajā gadā Eiropas Komisija pieņēma normatīvos aktus saistībā ar ilgtspējīgām finansēm, bet šī gada vidū iepazīstina ar vadlīnijām, kā uzņēmumiem sniegt informāciju, kas saistīta ar klimatu. Dombrovskis teic, ka ziņošana ir kas vairāk par birokrātisku uzdevumu. "Labi investīciju lēmumi sākas ar labu informāciju, un tas nozīmē, ka uzņēmumiem klimata ziņojumi būs jārada skaidrā un konsekventā veidā," tā Dombrovskis.

Mēs bieži dzirdam, ka tirgus dalībniekiem nav vienotas izpratnes par to, kas tad īsti ir "zaļš" vai "klimata neitrāls". Līdz ar to Eiropas Komisijas tehnisko ekspertu grupa ir izstrādājusi ziņojumus, kas definē šos jautājumus (EU taxonomy), vienlaikus tie palīdzēs noteikt tos uzņēmumus, kas varēs pretendēt uz Eiropas "zaļo" fondu finansējumu.