Delfi foto misc. - 69534
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Latvija ir sākusi darbu pie normatīvo aktu grozījumiem, lai pēc iespējas ātrāk varētu pieņemt lēmumu par iespējamo starpsavienojuma pārcelšanu uz Latvijas teritoriju, bet, ja tas netiks izdarīts, būs nepieciešams alternatīvas meklēt citur, kā rezultātā elektrības cenu pieaugums būs neizbēgams, pauda enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

"Kopš atomelektrostacijas (AES) būvniecības uzsākšanas Baltkrievijā, Astravjecā 2011. gada beigās, projekts ticis vairākkārt kritizēts. Viena no aktīvākajām valstīm, kas iestājusies pret Astravjecas AES būvniecību, ir Lietuva, kas jau no projekta uzsākšanas brīža ir aktīvi centusies veidot starptautisku koalīciju pret Astravjecas AES, rosinot Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas importa embargo, taču līdz šim brīdim vienīgā valsts, kas izrādījusi atbalstu ir Polija. Latvija ir uzsākusi darbu pie normatīvo aktu grozījumiem, lai pēc iespējas ātrāk varētu pieņemt lēmumu par iespējamo starpsavienojuma pārcelšanu uz Latvijas teritoriju. Ja tas netiks izdarīts, būs nepieciešams alternatīvas meklēt citur, kā rezultātā elektrības cenu pieaugums būs neizbēgams," viņš teica.

Samtiņš skaidroja, ka Lietuva aktīvi izdara politisku spiedienu uz Latvijas atbildīgajām institūcijām, rosinot Baltiju apvienoties pozīcijā pret Baltkrieviju un atteikties no elektrības importa. Latvijas amatpersonas līdz šim ir bijušas izvairīgas no oficiāla viedokļa paušanas un no solījumiem izvairījušās, taču augusta vidū Ministru kabinets (MK) atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) ieceri pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu. Šī rīcība viennozīmīgi liecina par Latvijas nevēlēšanos atteikties no importa ar trešajām valstīm, kam ir saskatāms ekonomisks pamatojums.

Ja potenciāli tiktu atvērts šāds starpsavienojums, kas nodrošinās elektrības importu no trešajām valstīm, tas nozīmētu arī to, ka elektroenerģijas importu saņems arī pati Lietuva, tikai caur starpsavienojumu uz Latvijas robežas, pauda "AJ Power" valdes loceklis.

Viņš stāstīja, ka pašreiz Baltijas elektrības energobilance ir negatīva – vidēji tiek saražots mazāk nekā patērēts, tādēļ elektrība tiek importēta no apkārtējā reģiona. Tā rezultātā, kopējo Baltijas un Latvijas piedāvājumu sastāda vietējā ģenerācija un importētā elektrība no apkārtējiem reģioniem – Zviedrijas, Somijas, Krievijas (Kaļiņingradas) un Baltkrievijas.

Samtiņš skaidroja, ka vēsturiski vieni no lielākajiem eksportētājiem uz Baltijas valstīm ir tieši trešās valstis, kas aizņem lielāko daļu no Baltijas piedāvājuma gada aukstajos mēnešos, kad patēriņš un arī cenas sasniedz savus augstākos līmeņus. Tieši šajos mēnešos, kad pieejamā valsts ražošanas kapacitāte jau ir stipri noslogota, pat neliels samazinājums pieejamajā piedāvājumā var atstāt lielu iespaidu uz elektrības cenu līmeni. Trešo valstu imports, it īpaši, caur Lietuvas – Baltkrievijas starpsavienojumu, Baltijas valstīm sastāda ievērojamu daļu no kopējā patēriņa, vidēji tie ir bijuši aptuveni 15% un ziemā sasniedz pat 20% līmeni, viņš teica.

"Jāņem vērā, ka gadījumos, kad Baltijā šie aptuveni 15% no patēriņa nav pieejami, cenas pieaugums ir proporcionāli daudz lielāks nekā izmaiņas piegādātajā elektrības apjomā. Augstākās cenas 2019. gada laikā sasniegtas tieši tad, kad imports caur Baltkrieviju nebija pieejams. Būtiski uzsvērt, ka elektrības tirgus organizācijas principi paredz to, ka elektrības cena ir vienāda ar to cenu, par kādu ir gatava strādāt dārgākā spēkstacija, kuras darbība ir nepieciešama patēriņa apmierināšanā," teica Samtiņš, skaidrojot, ka tas nozīmē, ka, izvēloties scenāriju, kurā tiktu slēgts starpsavienojums Lietuvā un notiktu atteikšanas no trešo valstu importa caur Baltkrieviju, elektrības cenas būtiski paaugstināsies, kas ietekmētu gan vietējos uzņēmējus un attiecīgi Latvijas eksporta konkurētspēju, gan vietējās mājsaimniecības, kam lielāku daļu savu līdzekļu būs nepieciešams novirzīt elektroenerģijas rēķinu segšanai. Pēc viņa teiktā EM aplēš, ka elektrības cenu pieaugums būs no 5% līdz 10%, taču reālais tarifu pieaugums būtu atkarīgs no laika, kad tiktu pārtraukts imports.

Samtiņš stāstīja, ka ieskatu iespējamajam elektrības cenu līmenim Baltijā pēc trešo valstu importa samazinājuma var rast Polijā, jo jau pašlaik dienas noslogotākajās stundās Baltijas cena mēdz pielīdzināties Polijas reģiona līmenim ierobežotā piedāvājuma dēļ. Piemēram, apskatot pēdējo trīs mēnešus no 1. jūnija līdz 29. augustam, vidējās diennakts cenas Zviedrijā (34,56 eiro par megavatstundu (MWh)), Latvijā (47,77 eiro par MWh) un Polijā (58,69 eiro par MWh), redzams, ka Polijas elektrības cenas ir visaugstākās apkārtējajā reģionā un regulāri tās mēdz pārsniegt pat 70 eiro par MWh slieksni dienas stundās, kad tiek patērēts visvairāk elektrības. Saglabājot elektroenerģijas importu no trešajām valstīm, Baltijā ir iespēja tuvināt elektroenerģijas cenu Zviedrijas līmenim, kur tas ir ievērojami zemāks, stāstīja "AJ Power" valdes loceklis.

Savukārt, ja tiek aizvērts minētais starpsavienojums un tiktu pārtraukts elektrības imports no trešajām valstīm, Baltijas valstis zaudēs ap 15% tā elektroenerģijas importa. Apzinoties šo faktu, ir nepieciešams rast alternatīvus avotus deficīta segšanai, teica Samtiņš.

Viņš norādīja, ka reālākais veids kā nosegt iztrūkumu, starpsavienojuma aizslēgšanas rezultātā, ir palielinot vietējo ģenerāciju Baltijā, kas pašlaik jau ir deficīta zonā.

"Mēs esam neto elektroenerģijas importētāji. Tas nozīmē, ka vietējais ģenerācijas apjoms nav tik konkurētspējīgs kā ražošana apkārtējos reģionos. Ņemot vērā esošo situāciju, lai aizstātu importu tikai no Baltkrievijas starpsavienojuma vien, Baltijas vietējā ģenerācija būtu jāpalielina par 30%," norādīja "AJ Power" valdes loceklis.

Viņš stāstīja, ka viens no retajiem enerģijas avotiem, kam pašlaik ir lieka kapacitāte un kas spētu nodrošināt vismaz būtisku daļu no šī iztrūkuma, ir Igaunijas ražotnes, kas darbojas, sadedzinot degslānekli. Šobrīd tās netiek darbinātas, jo to izdalītais izmešu daudzums ir tik apjomīgs, ka oglekļa dioksīda kompensāciju dēļ, šīs ražotnes ir kļuvušas nekonkurētspējīgas. Savukārt, gadījumā, ja šo ražotņu darbība tiktu atsākta, elektrības cenas pieaugtu, kā arī tiktu nodarīts kaitējums videi.

Kā otru alternatīvu, kā aizstāt esošo importu no trešajām valstīm, Samtiņš minēja citu importa starpsavienojumu izmantošana, jo bez Lietuvas – Baltkrievijas starpsavienojuma ir vēl trīs pārvades punkti ar Baltijas valstīm, kas spēj piedāvāt konkurētspējīgi cenotu elektrību: Somija, Zviedrija, un Kaļiņingrada.

"Šie starpsavienojumi jau pašlaik ir stipri noslogoti, it īpaši, stundās, kad elektroenerģijas patēriņš ir vislielākais. Noslogojums samazinās laika periodos, kad pati Baltija spēj nodrošināt savam tirgum samērā zemu elektrības cenu, piemēram, pavasara laikā, kad ir pieejams liels daudzums ūdens elektroenerģijas ražošanai. Taču tieši tajos laika periodos, kad papildu kapacitāte ir visvairāk nepieciešama un cenas sasniedz augstāko līmeni, šie savienojumi jau ir maksimāli izmantoti un nespēj samazināt deficītu," skaidroja Samtiņš.

Viņš norādīja, ka, atsakoties no trešo valstu importa, elektrības cenu pieaugums nav novēršams un tūlītēji alternatīvie risinājumi jebkurā gadījumā būs fosilā enerģija, kas ir pretrunā ar izstrādāto Nacionālais enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam. Pieaugot cenai, būs ievērojami apgrūtinātas iespējas izstrādāt atbalsta sistēmu atjaunojamo energoresursu attīstībai, jo patērētāji nespēs maksāt vēl vairāk par elektroenerģiju, lai papildus atbalstītu arī AER.

Samtiņš norādīja, ka, neiesaistoties Lietuvas – Baltkrievijas enerģētikas konfliktā un meklējot iespējas saglabāt līdzšinējo elektrības importu no trešajām valstīm, Latvija var turpināt iegūt lētu elektrību, atbalstīt oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu un rīkoties atbilstoši Latvijas ilgtermiņa enerģētikas plānam. Sadarbība ar trešajām valstīm var būt daļa no Latvijas ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas – palielināt AER ražošanas apjomus.

"Atrodot risinājumu un saglabājot elektrības cenu līmeni, varam meklēt līdzekļus un iespējas atjaunojamās enerģijas infrastruktūras attīstībai, lai piecu gadu laikā Latvija varētu ievērojami samazināt elektrības importu un palielināt savu neatkarību no fosiliem elektroenerģijas avotiem. Latvijai ir iespēja izvairīties no elektrības cenu pieauguma un sekām, ko tas var nodarīt vietējai ekonomikai, uzstādot konkrētus mērķus un termiņus, meklējot alternatīvas iespējas, bet pagaidām turpināt saņemt elektroenerģijas piegādes no trešajām valstīm," teica Samtiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!