Jaunākais reitings: globālā konkurētspējas indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu  (2)

"Šis indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem. Tomēr, ņemot vērā fokusu uz produktivitāti, kas ir galvenais ilgtspējīgas ekonomikas attīstības pamats, kā arī izmaiņas konkurētspējā, kas ienāk līdz ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām un globalizācijas procesiem, Pasaules ekonomikas forums, analizējot konkurētspēju kopš 2018. gada, ir iekļāvis arī virkni citu pīlāru. Sekojot jaunākajām tendencēm pētniecībā un izmaiņām konkurētspējas specifikā, jaunajā metodoloģijā ieviestas arī izmaiņas, kā šie pīlāri tiek mērīti, tai skaitā, papildu uzņēmēju aptaujām, valstu konkurētspējas noteikšanā, liekot lielāku uzsvaru uz dažādiem statistikas avotiem," skaidro "SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra" direktors Arnis Sauka.

Jaunākā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti liecina, ka pašas konkurētspējīgākās valstis pasaulē ir Singapūra, kurai seko ASV, Honkonga, Holande, Šveice, Japāna, Vācija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste un Dānija. Tādējādi 2019. gada indekss norāda uz izmaiņām konkurētspējīgāko valstu desmitniekā. Galvenās no tām – ASV zaudētā 1. pozīcija (-1 vieta salīdzinājumā ar 2018. gadu), Honkongas kāpiens par četrām pozīcijām un Vācijas kritums par četrām pozīcijām. No Centrālās un Austrumeiropas valstīm, par vienu vietu apsteidzot Čehiju, visaugstāk konkurētspējas indeksā ierindojusies tieši Igaunija (31. vieta). Slovēnija joprojām ierindota 35. vietā un Polija – 37. vietā. Savukārt Lietuva 2019. gadā konkurētspējas indeksā atrodas 29. vietā, starp Maltu un Taivānu, kam 41. vietā seko Latvija – par vienu pozīciju apsteidzot Slovākiju un par sešām vietām apsteidzot Ungāriju. "Globālo konkurētspējas indeksu" 140. un 141. pozīcijā noslēdz Jemena un Čada.

Atbilstoši Globālā konkurētspējas indeksa metodoloģijai 12 pīlāri, ar kuru palīdzību tiek mērīta valstu konkurētspēja, tiek iedalīti četrās kategorijās:

Līdzīgi kā 2018. gadā, arī 2019. gada Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti liecina, ka kategorijā "vide", pīlārā "Makroekonomiskā stabilitāte", Latvija kopā ar citām 33 valstīm dala 1. vietu pasaulē. Izcili augstu novērtēti abi šī pīlāra indikatori: gan inflācija, gan valsts parāda dinamika. Latvija ieņem augsto 15. vietu arī IKT adaptācijas pīlārā (11. vieta 2018. gadā), kur, cita starpā, tiek vērtēta interneta lietošanas kvantitāte, interneta pieslēguma kvalitāte un mobilo tālruņu izmantošanas tendences.

Tomēr izteikti sliktāki rezultāti kategorijā "vide" Latvijai ir tādos pīlāros kā "institūcijas" (47. vieta no 141, kāpums par divām vietām salīdzinājumā ar 2018. gadu) un "infrastruktūra" (43. vieta 2019. gadā, salīdzinājumā ar 47. vietu 2018. gadā). No pīlāra "institūcijas" viszemāk novērtētie indikatori Latvijai ir sociālais kapitāls (112. vieta pasaulē salīdzinājumā ar 99. vietu 2018. gadā), uz nākotni orientēta valdība (99. vieta salīdzinājumā ar 111. vietu pērn), valdības spēja nodrošināt politikas stabilitāti (96. vieta), tiesiskā regulējuma efektivitāte strīdu izšķiršanā (93. vieta), tiesiskā regulējuma spēja pielāgoties digitāliem biznesa modeļiem (91. vieta). Kā uzsver Sauka: "Uz izaicinājumiem attiecībā uz šiem konkurētspējas aspektiem norāda arī citi pētījumi, un politikas veidotājiem Latvijā tiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība." Savukārt relatīvi labāk novērtēti tādi indikatori kā preses brīvība (22. vieta) un korupcijas sastopamība (39. vieta). Savukārt no pīlāra "infrastruktūra" viszemāk vērtēti indikatori 2018. gadā ir ceļu kvalitāte (95. vieta salīdzinājumā ar 92. vietu pērn), līnijpārvadājumu (kuģu) savienojamības indekss (94. vieta) un lidostas savienojuma indekss (82. vieta).

Kategorijā "cilvēkkapitāls" uz citu valstu fona augstu novērtēts pīlārs "prasmes" (22. vieta, kāpums par vienu pozīciju). Visaugstāk novērtētais indikators zem šī pīlāra ir vidēji skolā (apmācībā) pavadītie gadi (9. vieta), skolēnu un skolotāju īpatsvara proporcija sākumskolas izglītībā (18. vieta). Savukārt viszemāk vērtēta vienkāršība atrast prasmīgus darbiniekus (100. vieta). Problēmas saskatāmas arī vairākos citos indikatoros, tomēr tajos arī vērojams būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar 2018. gadu. Piemēram, arodapmācības kvalitāte ierindojusies 64. vietā (82. vieta 2018. gadā), absolventu prasmju līmenis – 58. vieta (68. vieta pērn) un kritiskā domāšana apmācību procesā 46. vieta (59. vieta pērn). Savukārt citā kategorijas "cilvēkkapitāls" pīlārā "veselība" Latvija ierindojas tikai 83. vietā (76. vieta pērn).

Kategorijā "tirgi" visaugstāk novērtētais pīlārs Latvijai 2018. gadā ir "darba tirgus efektivitāte" (28. vieta). Šajā pīlārā kritiski zemu tiek vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka nodokļu likme (114. vieta) un vienkārša ārzemju darbaspēka pieņemšana darbā (113. vieta). "Šajā ziņā diemžēl nekas nav mainījies salīdzinājuma ar situāciju gadu iepriekš, lai neteiktu, ka problēmas tikai pieaug. Šie ir faktori, kas tieši ietekmē Latvijas konkurētspēju un pievēršanos to risināšanai Latvijas politikas veidotājiem noteikti nevajadzētu atlikt," pauž Sauka. 2019. gadā būtiski uzlabojusies situācija indikatorā "darbā pieņemšanas un no darba atlaišanas prakses" (52. vieta salīdzinājumā ar 98. vietu pērn). Savukārt visaugstāk pīlārā "darba tirgus efektivitāte" Latvijā vērtēta algu noteikšanas elastība (10. vieta), sieviešu dalība darba tirgū (22. vieta) un darbinieku tiesību ievērošana (26. vieta).

Cits kategorijas "tirgi" pīlārs "produktu tirgus efektivitāte" 140 valstu konkurencē ierindots 47. vietā (49. vieta pērn) ar viszemāk novērtētu komponenti tarifu sarežģītības pakāpe (113. vieta). Savukārt indikators "tirdzniecības tarifi" ierindots augstajā 7. vietā.

Tradicionāli un objektīvu iemeslu dēļ zemu – 95. vietā – ierindojas pīlārs "tirgus lielums", kur gan indikators "imports % no IKP" novērtēts salīdzinoši augstu: 29. vietā. Zemu tiek vērtēts arī kategorijas "tirgi" pīlārs "finanšu sistēma" (85. vieta), kas gan ir piedzīvojusi kāpumu no 94. vietas salīdzinājumā ar vērtējumu pērn. Šajā pīlārā cienījami vērtēts vienīgi indikators "banku normatīvā kapitāla rādītājs" (31. vieta salīdzinājumā ar 24. vietu 2018. gadā), savukārt neviens cits indikators netiek vērtēts augstāk par 48. vietu. Kritiski zemu novērtēti indikatori "kredīta plaisa" (134. vieta), tirgus kapitalizācija (111. vieta). Savukārt indikatorā mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana Latvijā gada laikā pakāpusies no 101. vietas uz 55. vietu.

Arī kategorijā "inovāciju ekosistēma" Latvijas vērtējumi nav īpaši augsti: pīlārā "biznesa vitalitāte" 40. vieta (47. vieta pērn), bet pīlārā "inovāciju kapacitāte" – 54. vieta (52. vieta 2018. gadā). Biznesa vitalitātes pīlārā ļoti zemu novērtēts tāds būtisks indikators kā attieksme pret uzņēmējdarbības risku (90. vieta). Salīdzinoši augstu vērtēts maksātnespējas regulējums (26. vieta) un laiks, kādā var uzsākt biznesu (27. vieta).

Visbeidzot pīlārā inovāciju kapacitāte viszemāk vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka diversifikācija (102. vieta), pircēju sofistikācija (81. vieta), zinātniskās publikācijas (79 vieta), pētniecības institūciju kvalitāte (73. vieta), kā arī ieguldījums zinātnē un attīstībā, % no IKP (68. vieta). "Cerības uz labāku rādītāju indeksā, kas mēra ekonomikas produktivitāti un spēju pielāgoties globalizācijas un digitālajām tendencēm, bez šo rādītāju būtiskas uzlabošanas, būtu ļoti naivas. Tas savukārt nav paveicams bez nopietnām izmaiņām zinātnes un augstākās izglītības jomā," pauž Sauka.

Pasaules ekonomikas foruma eksperti uzsver, ka, izmantojot jaunāko metodoloģiju, Globālais konkurēstpējas indekss var būt ļoti noderīgs rīks politikas veidotājiem centienos celt valsts konkurētspēju. Tomēr, kā uzsver Sauka, tāpat kā visiem indeksiem arī šim piemīt vairāki trūkumi, kas politikas veidotājiem būtu jāņem vērā, to izmantojot politikas iniciatīvu īstenošanā: "Viens no tiem – indeksā tiek salīdzinātas ļoti atšķirīgas valstis un faktori, kas kādā valstī tiek uzskatīti par sliktiem, citā var tikt vērtēti kā ļoti atbilstoši – proti, vērtējums nereti ir relatīvs. Šo trūkumu indekss kompensē ar lielāku uzsvaru uz statistikas datiem, kurus nodrošina tādas organizācijas kā Pasaules Banka, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules Tirdzniecības organizācija u.c. Arī Pasaules ekonomikas foruma eksperti dod ieteikumu visām pasaules ekonomikām, tai skaitā Latvijai. Proti, konkurētspējas stiprināšanai nepieciešama vispusīga pieeja: būt spēcīgiem kādā vienā vai vairākās kategorijās nevar atlīdzināt vājās vietas."