2019. gada 15. oktobrī Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomē Luksemburgā ES dalībvalstu ārlietu ministri apsprieda divus svarīgus jautājumus: ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, kā arī ES paplašināšanos, lemjot par sarunu uzsākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Diskusijās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzsvēris, ka Latvijai nav pieņemams Somijas prezidentūras priekšlikums.
Kompromisa panākšana, kā portālam "Delfi" norāda Ārlietu ministrija (ĀM), būs atkarīga no līdzsvara, kāds tiks rasts starp tradicionālo politiku – Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas – un jauno politiku, piemēram, klimata, migrācijas, aizsardzības finansējumu.
Runājot par ES paplašināšanos, ministrs paudis atbalstu sarunu sākšanai ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Rinkēvičs atgādināja, ka Latvijas gadījumā iestāšanās process ES bija labākais instruments, lai veiktu iekšējās reformas.
10. oktobrī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti norādīja uz nepārprotamo risku, ka likumdevēji nepaspēs laikus vienoties par ES nākamo daudzgadu budžeta plānu 2021.-2027. gadam.
Eiropas Komisija 2018. gada pavasarī iesniedza likumdošanas priekšlikumus par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Parlaments pieņēma savu nostāju 2018. gada novembrī, tādējādi tas jau gadu ir gatavs sarunām un gaida Padomes nostāju.
DFS (daudzgadu finanšu shēma) ir ES ilgtermiņa budžets, kas parasti aptver septiņu gadu periodu. Tas nosaka visā periodā maksimāli atvēlētos līdzekļus visām galvenajām ES izdevumu kategorijām ("pozīcijām"). Pašreizējo DFS, kas aptver laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam, pieņēma 2013. gada 2. decembrī.
Apmēram 93% no ES budžeta tiek ieguldīts praktiskos pasākumos ES dalībvalstīs un ārpus tām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
