'Delfi' no Limas: Latvijas uzņēmēji sāk izvērst biznesa attiecības Peru  (41)

Verovkina ir juriste, strādājusi Latvijas Ārlietu ministrijas diplomātiskajā dienestā, bet nu jau desmit gadus dzīvo Limā, kur strādā advokātu birojā, nodarbojoties ar intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem. Atbalstot Latvijas goda ģenerālkonsulu Peru Dr. Raulu Santiago Lozano-Merino, Verovkina darbojas arī Latvijas ģenerālkonsulātā Peru.

Zane, kā izveidojās Latvijas goda konsulāts Peru?

Pašreizējais Goda ģenerālkonsuls Dr. Rauls Santiago Lozano-Merino pirms vairākiem gadiem bija Peru Tirdzniecības palātas priekšsēdētāja vietnieks un piedalījās tirdzniecības misijā ASV, kur sarunās ar Latvijas delegāciju ieinteresējās par mūsu valsti un piekrita kļūt par Latvijas goda konsulu Peru. Latvijas goda konsulāts Limā tika atklāts 2005. gadā. Savukārt 2012. gadā tas tika pārveidots par Latvijas goda ģenerālkonsulātu Peru.

Droši vien iepriekšējā pieredze, strādājot Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā dienestā, lieti noder arī tagad?

Tā ir – Latvijas ģenerālkonsulātā palīdzu ar konsulārajiem jautājumiem, kā arī pildu ģenerāldirektores pienākumus Baltijas valstu tirdzniecības kamerā, veicinot starpvalstu tirdzniecības sakarus starp Latviju, Lietuvu, Igauniju un Peru. Pēc Latvijas goda ģenerālkonsula iniciatīvas un ar citu Baltijas valstu goda konsulu atbalstu 2012. gadā tika dibināta Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kamera Peru. Latvijas goda ģenerālkonsuls ir Baltijas valstu un Peru tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents. Šajās telpās, kur pašreiz viesojamies, ir gan advokātu birojs, gan Latvijas goda ģenerālkonsulāts, gan Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Tātad ir nodibināta un darbojas Baltijas valstu tirdzniecības kamera Peru. Kā attīstās Latvijas un Peru tirdzniecības sakari?

Tirdzniecības kamera darbojas jau septiņus gadus, bet pirmo tirdzniecības misiju organizējām pagājušajā gadā. Vienlaikus tā bija pirmā lielākā Peru biznesa pārstāvju vizīte Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tirdzniecības attiecības šobrīd vēl nav intensīvas, un tam ir vairāki iemesli. Es pati savulaik mēģināju sākt nodarboties ar biznesu, importējot īpašas tekstilpreces no Latvijas. Tas bija ļoti sarežģīti – liels nodokļu slogs, ļoti sarežģīta muitas procedūra (to gan var atrisināt, ja ir labs muitas aģents), vēl joprojām šeit ir arī korupcijas problēma, un par to arī atklāti tiek runāts. Domāju, ka pēdējo gadu laikā situācija ir uzlabojusies, tomēr mēs saskārāmies ar ļoti daudz neparedzētiem izdevumiem. Tieši tāpēc man likās, ka ir svarīgi, lai šeit, Peru, būtu tirdzniecības kamera, kas varētu orientēt uzņēmējus, sniegt atbalstu un informāciju. Uzņēmumi no visām trijām Baltijas valstīm vēršas pie mums tieši par praktiskām procedūrām.

Vai atbalstāt arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmējus?

Gan Lietuvai, gan Igaunijai Limā ir goda konsuli, kas darbojas un palīdz atsevišķos jautājumos, tomēr Baltijas valstu tirdzniecības kamera atrodas šeit, Latvijas ģenerālkonsulātā, un arī galvenais darbs notiek šeit: organizējam gan tirdzniecības misijas, gan arī sniedzam nepieciešamās konsultācijas un informāciju Baltijas valstu uzņēmējiem.

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas 2015. gada datiem, Peru bija 88. vietā pēc tirdzniecības apjoma ar citām valstīm. Kādi ir iespējamie sadarbības virzieni un produkti, kas varētu interesēt Latviju un Peru?

Pagājušā gada Peru tirdzniecības misijā uz Latviju visvairāk pārstāvju bija no divām lielākajām farmācijas kompānijām, un Latvijā bija ārkārtīgi liela interese no farmācijas uzņēmumiem – gan par zāļu izejvielām, gan gataviem produktiem. Arī Peru uzņēmējus interesē medikamenti, ko šeit neražo, tomēr jāņem vērā, ka zāļu tirgus ir ļoti regulēts, un tas ir ilgs un sarežģīts ceļš.

Otrs virziens – šobrīd Peru ļoti aktuāls ir gastronomijas, kulinārijas un pārtikas preču virziens. Tie ir: Andu graudi kvinoja, mango, avokado, visi dārzeņi un augļi, kas aug lieliskajā Peru klimatā. Es pati Rīgā "Rimi" veikalā esmu pirkusi Peru sparģeļus, tomātus, vīnogas, mango un avokado.

Mums brauca līdzi arī lielākā Peru tūrisma firma, kas meklēja partnerus tūrisma veicināšanai uz Peru. Latvijas kompānijām, kas nodarbojas ar izejošo tūrismu bija liela interese, un pašlaik Peru regulāri apmeklē tūristi no Latvijas.

Latviju interesē Peru derīgie izrakteņi, kuru te ir ļoti daudz. Peru ir minerāliem un dārgajiem metāliem bagāta valsts. Amazones koks arī tiek eksportēts, bet Peru interesē kokmateriāli no Baltijas. Te atkal jāņem vērā Peru klimats, kurā labi jūtas termīti. Kokmateriāliem jābūt speciāli ķīmiski apstrādātiem, lai termīti tiem neuzbruktu. Tomēr koka grīdas, koka mēbeles būtu ļoti perspektīvs virziens. Ir interese arī par dārza mēbelēm no akmens masas.

Peru pusei ir interese par jaunajām tehnoloģijām, un, apmeklējot Igauniju, mums tika demonstrēta e-pārvalde. Vairākas Peru kompānijas gribētu sadarboties ar Latvijas un Igaunijas tehnoloģiju uzņēmumiem, jo šeit trūkst speciālisti IT jomā, programmētāji. Jāpiebilst arī, ka tehnoloģiskā infrastruktūra Peru vēl nav pietiekoši attīstīta, internets ir salīdzinoši lēns, optisko kabeļu tīkls maz izplatīts.

Peru interesē arī medicīnas iekārtas, mikrofoni un citas tehnoloģijas. Peru trūkst piena produktu, tāpēc piena pulveris varētu būt perspektīvs produkts no Latvijas.

Vai Latvijā var atrast tradicionālo Peru alkoholisko dzērienu pisko (vīnogu brendijs)?

Es esmu painteresējusies Latvijas restorānos, vai viņiem ir pisko, un man piedāvāja Čīlē ražotu pisko. Tā bija vilšanās, jo Peru uzskata, ka "īstu" pisko ražo tikai Peru, un ir pat vīnogu audzēšanas vieta ar nosaukumu Pisko. Pisko destilācijas process ir ļoti sarežģīts, un labam pisko uz vienu litru dzēriena vajadzīgi no 15 līdz 30 kg vīnogu. Jā, Peru un Čīlei ir domstarpības pisko jautājumā!

Kāda ir Latvijas uzņēmumu pieredze sadarbībā ar Peru?

Zinu, ka ir Latvijas uzņēmumi, kas eksportē savas preces, izmantojot sadarbības partnerus citās valstīs. Mēs esam veikuši tirgus pētījumus vairākiem uzņēmumiem, sadarbība ir sākuma attīstībā, bet ne visi uzņēmumi savu eksportu veido ar tirdzniecības kameras vai konsulāta atbalstu.

Man liekas ļoti pievilcīgi Peru tekstilizstrādājumi no dabīgajām šķiedrām: alpakas vilnas un pimas kokvilnas. Jāpiebilst arī, ka Peru ražo pasaulē dārgāko vilnu, kas tiek iegūta no nepieradinātajām, brīvē dzīvojošajām lamu un alpaku radiniecēm vikunjām.

Lietuvā jau ir parādījusies liela interese par alpakas vilnu, bet, kad Latvijā esmu pieminējusi alpaku, daudzi par to nav pat dzirdējuši. Arī Igaunijā veikalos esmu redzējusi alpakas vilnas izstrādājumus, bet cenas bija stipri pārspīlētas.

Kādi ir tuvākie nākotnes plāni tieši sakarā ar biznesa sadarbības attīstību?

Jāsaka, ka Peru ir resursiem bagāta, pašpietiekama valsts, līdz ar to Peru ir interesants biznesa partneris.

2020. gada martā ir paredzēta otrā Peru uzņēmēju misija uz Latviju, Lietuvu un Igauniju, jo vienmēr apmeklējam visas trīs Baltijas valstis – mūs kā reģionu ir vieglāk prezentēt Peru uzņēmējiem. Plānots piesaistīt uzņēmumus tieši no pārtikas industrijas; ir liela interese par kafijas un kakao ražotājiem, jo ir ļoti augstvērtīgas kafijas un kakao šķirnes, kas aug tikai Peru. Peru ir valsts, kur samērā maz lieto pesticīdus, pārtika tiek audzēta organiski. Vietējais klimats ļauj to darīt, ir maz kaitēkļu, kas apdraudētu ražu, daudz ir arī mazie ražotāji, zemnieki, kas savos laukos izmanto tikai dabisko mēslojumu, daudziem ir organisko ražotāju sertifikāti. Peru ražo brīnišķīgu rozā kalnu sāli. Ja iespējams, iesaku aizbraukt uz Peru sāls laukiem un raktuvēm – tie ir tik fantastiski skaisti!

Vēl brauks augļu ražotāji, arī pisko ražotāji, tekstila un tieši alpakas vilnas ražotāji. Protams, būtu labi piesaistīt arī pimas kokvilnas ražotājus, jo pimas kokvilna ir īpaša, gandrīz zīdam līdzīga. Pieteikšanās misijai vēl joprojām ir atvērta visiem uzņēmumiem, kas vēlas veidot sadarbību ar Baltijas reģionu.

Kas jūs uzņems no Latvijas puses?

Mūsu partneri šo pasākumu organizēšanā ir trīs Baltijas valstu tirdzniecības kameras. Katrā valstī tiks organizēti semināri uzņēmējiem. Latvijā mūsu pasākumos piedalās arī Ārlietu ministrijas pārstāvji un pārstāvji no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Turklāt katram uzņēmējam tiek veidota arī individuālā programma ar savu iespējamo biznesa interešu partneri.

Tirdzniecības misijas ir tik interesantas! Reizēm attīstās pilnīgi jaunas idejas, parādās nozares, uz ko mēs iepriekš pat neesam koncentrējušies.

Vai Peru iedzīvotājiem būtu interese doties uz Baltijas reģionu arī tūrisma ceļojumos?

Noteikti! Baltijas kruīzi jau tagad ir populāri. Mēs pat esam vairākus cilvēkus no sava draugu loka pierunājuši braukt uz Latviju, un visi ir bijuši ļoti apmierināti un arī pārsteigti.

Kas Peru tūristiem patīk Latvijā, kas ir tas īpašais, kas viņus uzrunā?

Pilsētās tā ir viduslaiku aura. "Tā kā pasakā", viņi saka. It īpaši tas attiecas uz Tallinu. Ļoti patika Rīga, arhitektūra, jūgendstils, tas viss viņiem ir pārsteigums. Arī daba, zaļums, viņi ir sajūsmā par mežiem, par zelta rudeni. Viņi novērtē Baltijas valstu augsto attīstības līmeni, arī to, ka dzīve pie mums ir tik droša, salīdzinot ar dzīvi Latīņamerikas pilsētās. Novērtē iespēju Baltijas valstīs sazināties angļu valodā. Lai gan peruāņi ir pārliecināti, ka tieši Peru ir labākā virtuve pasaulē, tomēr ir arī interese par Latvijas vietējiem produktiem – aļņa vai mežacūkas gaļu, meža ogām un sēnēm, saldūdens zivīm, kā arī vietējiem piena produktiem un maizi. Visiem, protams, garšo Latvijas alus!

Ko varētu darīt Latvijas valsts iestādes, lai veicinātu un intensificētu sadarbību ar Peru?

Mēs strādājam tirdzniecības kamerā, veicinām personisko kontaktu attīstību, kas Peru ir svarīga, tāpat kā visur pasaulē. Ļoti ceru, ka mums izdosies noorganizēt Baltijas valstu uzņēmēju vizīti uz Peru, kas ir svarīgs nākotnes projekts. Arī konsulam par to ir īpaša interese, jo viņš savulaik ir bijis Peru Tirdzniecības kameras viceprezidents, bet šī kamera ir viena no lielākajām un vecākajām tirdzniecības kamerām Latīņamerikā. Organizējam informatīvus seminārus Peru – par Baltijas valstīm, jo tieši informācijas trūkst, lai radītu interesi par šīm valstīm.

Peru ir liela valsts, un dzīves līmeņu nevienlīdzība arī pietiekami izteikta. Kā ir ar Peru iedzīvotāju pirktspēju?

Noteikti ir pirktspējīgi Peru iedzīvotāji. Pašlaik arī vērojams, ka pieaug vidusslānis, ar jauno paaudzi tas lēnām mainās. Domāju, ka Limā ir pietiekami daudz turīgu cilvēku. Limā ir arī osta, kas veicina un atvieglo tirdzniecības sakarus. No citām lielām pilsētām varu minēt: Truhiljo, Arekipu, Kusko, kas ir savu reģionu centri. Tomēr iekšzemes transports ir vāji attīstīts – gandrīz nav vilcienu, ceļi nav labas kvalitātes. Peru ir Klusā okeāna alianses valsts, kuras ietvaros attīstīta sadarbība ar kaimiņvalstīm, kā arī citām Latīņamerikas un Centrālās Amerikas valstīm, lieli sadarbības partneri ir ASV, Ķīna un Eiropas Savienība, ar ko Peru ir brīvās tirdzniecības līgums.

Visā lielajā Dienvidamerikas kontinentā nav nevienas Latvijas vēstniecības. Kāds ir tavs viedoklis, kur būtu visvēlamāk atvērt vēstniecību?

Zinu, ka ir bijušas iniciatīvas atvērt vēstniecību, un ceru, ka kādā brīdī tas arī notiks. Visticamāk, ka tā varētu būt Brazīlija, kas ir vislielākā Latīņamerikas valsts, tajā ir arī liela latviešu diaspora. Katrā ziņā tas veicinātu gan biznesa, gan kultūras, gan tūrisma sakaru attīstību. Tomēr tajās valstīs, kurās ir Latvijas goda konsuli, viņi ir aktīvi, darbojas, un to darām arī mēs, Latvijas goda ģenerālkonsulātā un Baltijas Tirdzniecības kamerā Peru, attīstot savus projektus.