Domājams, ka lielākā daļa neattīrīto notekūdeņu, kas no uzņēmumu grupas "Grigeo" kartona ražotnes Klaipēdā noplūdināti Kuršu jomā, acīmredzot tālāk nonākusi Baltijas jūrā, atzinis Lietuvas Kuršu kāpu kūrvietas Neringas mērs Darjus Jasaitis.
Pēc viņa teiktā, ņemot vērā valdošo straumju virzienu, jomas ūdeņos varētu būt palikusi ne vairāk kā piektā daļa no kopējā piesārņojuma apjoma, bet jūrā, kā jau lielākā ūdenstilpē, piesārņojums vairāk izkliedējas.
"Kā Neringas mēram man varbūt vajadzētu par to priecāties, bet kā Lietuvas pilsonis es priecāties nespēju," Jasaitis sacījis ziņu aģentūrai BNS.
"Galu galā tas nonāks pie brāļiem latviešiem, jo to nosaka jūrā valdošās straumes," viņš spriedis.
Kā atzinis Jasaitis, Kuršu jomā valdošie vēji un straumes gandrīz nedod iemeslu bažām, ka piesārņojums varētu nonākt Nidā vai Preilā, kuras atrodas vairāk uz dienvidiem. Toties Smiltīnē, tieši iepretī Klaipēdai, kā arī Jodkrantē un varbūt arī Pervalkā, kur cilvēki lieto aku ūdeni, risks varētu pastāvēt.
"Gruntsūdens Kuršu kāpās gandrīz neatšķiras no jomas ūdens, tas vienīgi ir izfiltrējies caur smiltīm. Vai šis piesārņojums filtrējas, to es nezinu - uz šo jautājumu jāatbild vides speciālistiem, viņiem arī jāinformē sabiedrība un, ja pastāvēs bīstamība, mēs rīkosimies, (..) ja vajadzēs, veiksim analīzes akās," viņš solījis.
Mērs atzinis, ka nevar pateikt, vai jomas ūdens analīzes vispār tiek veiktas.
"Oficiālu pludmaļu jomas krastā mums nav, paši pētījumus neveicam, bet, vai to dara kādas citas institūcijas, nezinu," piebildis Jasaitis.
Jau ziņots, ka prokuratūra aizdomās par apzinātu Kuršu jomas piesārņošanu ar neattīrītiem notekūdeņiem otrdien sākusi izmeklēšanu pret kartona ražotāju "Grigeo Klaipeda".
Naktī uz otrdienu vērienīgā operācijā, kurā piedalījās arī vides dienestu darbinieki un citu jomu speciālisti, tika pārbaudīta Klaipēdas uzņēmuma attīrīšanas iekārtu teritorija un konstatēts, ka notekūdeņu noplūdināšanai izveidoti īpaši apvedceļi, pa kuriem lielākā daļa no tiem nonāk Kuršu jomā, apejot attīrīšanas iekārtas.
Lai gan "Grigeo" prezidents un lielākais akcionārs Gintauts Pangonis izteicies, ka notekūdeņi no Klaipēdas uzņēmuma varētu būt nonākuši jomā tehniska bojājuma dēļ, nevis apzinātas ļaunprātības rezultātā, Lietuvas vides ministrs Ķēstutis Mažeika viņa teikto nosaucis par ciniskiem meliem un norādījis, ka saskaņā ar provizorisku informāciju kopējais kaitējums, ko radījuši "Grigeo Klaipeda" noplūdinātie neattīrītie notekūdeņi, varētu sasniegt 60 miljonus eiro.
Jau no otrdienas "Grigeo Klaipeda“ notekūdeņu attīrīšanu "pēc steidzama uzņēmuma lūguma" uzņēmies Klaipēdas ūdenssaimniecības uzņēmums "Klaipedos vanduo". Trešdien kartona ražošanas uzņēmuma pārstāvji informēja vides aizsardzības speciālistus, ka neattīrītu notekūdeņu iepludināšana Kuršu jomā pārtraukta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
