'Delfi' no Vācijas: Minhenē rada gaisa taksometrus startam 2025. gadā

"Lilium" vadītājs Daniels Vīgands (Daniel Wiegand) uzskata, ka tehnoloģijas un normatīvie akti vairs nav faktori, kas atturētu iemiesot kompānijas mērķi – līdz 2025. gadam uzsākt lidojumus ar pašu izstrādātājiem lidaparātiem. Tomēr šajā sacensībā par gaisa mobilitātes (air mobility) tirgus daļu piedalās arī nozares milži ar daudz dziļākām kabatām, piemēram, "Airbus", "Boeing" u. c.

Volkers-Džounss teic, ka šodien "Lilium" vairs nav mazs jaunuzņēmums, tas nodarbina vairāk nekā 350 cilvēkus un turpina meklēt arī jaunus speciālistus. "Cilvēki nāk pie mums strādāt arī no lielajām kompānijām, kas mums ir ļāvis piesaistīt talantīgus darbiniekus. Esam piesaistījuši vairāk nekā 100 miljonus eiro lielas investīcijas, pēdējais investīciju raunds bija 2017. gadā. Mums ir nauda, cilvēki un viens mērķis – radīt jaunu lidaparātu. Vienlaikus lielajām kompānijām, tādām kā "Airbus" vai "Boeing", ir daudz darbības mērķu, to uzmanība ir izkliedēta, līdz ar to savus līdzekļus šīs kompānijas nevelta tieši gaisa mobilitātes nišai. Savukārt "Lilium" ir neliels uzņēmums, spēj ātri pielāgoties jauniem apstākļiem," norāda Volkers-Džounss.

Ieiet abās nišās

"Visticamāk, mēs esam ātrāki nekā lielās kompānijas," teic Volkers-Džounss. Tirgus pārskati par nozari liecina, ka šajā biznesā ir vieta vairākām kompānijām. Tas ir globāls tirgus ar daudzām iespējām. Savukārt Vīgands neslēpj, ka panākumus gūs tās kompānijas, kas atradīs piemērotāko biznesa modeli.

"Lilium" ir izvēlējies gan būvēt lidaparātus, gan nodrošināt pašus lidojumus, kas ir neierasta prakse mūsdienu tirgū, kur tradicionāli vienas kompānijas ražo lidaparātus, bet citas nodrošina lidojumus. "Tam ir vairāki iemesli. Pirmais – nevar tikai ražot lidaparātu, tā ir tikai viena lidojuma sastāvdaļa, otrais – serviss, ko ceļotāji saņem. Mēs vēlamies izstrādāt produktu no viena gala līdz otram – gan pašu lidaparātu, gan infrastruktūru, gan arī lidojuma pieredzi, piemēram, pērkot lidojuma biļeti vai apkalpošanu paša lidojuma laikā. Turklāt mums nav vajadzīga lielu apmēru infrastruktūra, piemēram, lidosta, tās būs samērā nelielas pacelšanās un nolaišanās platformas pilsētās," norāda Volkers-Džounss. Tieši tādēļ šodien lidmašīnu ražotāji nenodarbojas ar pašu lidojumu nodrošināšanu, jo tam ir vajadzīgs daudz darbinieku, specifiska infrastruktūra u. tml., kaut vēsturiski ir bijis arī šāds posms, piemēram, kad "United Airlines" un "Boeing" bija viena kompānija, kas gan ražoja lidmašīnas, gan nodrošināja lidojumus. "No biznesa viedokļa labāk ir nodrošināt šos abus posmus, jo tad kādā jomā nav jāstrādā ar starpniekiem. Līdz ar to mēs neesam pirmie, kas domā par šādu biznesa modeli," teic Volkers-Džounss.