Amerikas Savienotās Valstis cer nākotnē piegādāt Baltkrievijai gāzi, izmantojot Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, intervijā ziņu aģentūrai BNS sacījis jaunais ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists.
Lietuvas valdība ir izteikusi gatavību palīdzēt Minskai meklēt alternatīvas gāzes importam no Krievijas, taču analītiķi brīdina, ka Maskavas kontrolētā gāzes koncerna "Gazprom" rīcībā ir sviras konkurences bloķēšanai Baltkrievijā.
"Man ļoti patiktu redzēt, ka caur Klaipēdu tiktu transportēta ASV piegādātā sašķidrinātā dabasgāze, kas nonāktu Lietuvas tirgū un varbūt arī Baltkrievijā," norādījis Gilkrists, piebilstot, ka šo jautājumu Vašingtonā pārrunājis ar ASV Valsts departamenta pārstāvjiem un iecerējis apspriest arī ar Lietuvas valdības pārstāvjiem.
Alternatīvas Krievijas energoresursu piegādēm Baltkrievijai februāra sākumā Minskā piedāvāja arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo un Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
Uz jautājumu, vai pašlaik jau notiek konkrētas sarunas par gāzes piegādi Baltkrievijai, ASV vēstnieks atbildējis, ka šī ideja ir diezgan jauna, bet pastāv cerības panākt rezultātus.
Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns komentārā aģentūrai BNS izteicies, ka Baltkrievija varētu pirkt gāzi caur Klaipēdas termināli un tad izmantot apmaiņas shēmu.
"Lietuva jau ne vienreiz vien sacījusi, ka ir gatava palīdzēt Baltkrievijai diversificēt enerģijas avotus, lai palīdzētu samazināt "Gazprom" dominējošo lomu," viņš rakstījis. "Baltkrievija jau tagad varētu gūt labumu no Klaipēdas termināļa un Lietuvas gāzes infrastruktūras - izmantot komerciāla apmaiņas darījuma iespējas un nopirkt gāzi caur Klaipēdas termināli. Tāds darījums ļautu pat bez fiziskas gāzes plūsmas izmantot gāzes tirgus un infrastruktūras iespējas."
Pēc Vaičūna vārdiem, jaunas iespējas importēt gāzi Baltkrievijai pavērsies no 2022. gada sākuma, kad sāks darboties stratēģiskais Lietuvas un Polijas gāzesvadu starpsavienojums (GIPL).
"Baltkrievijai tas būs vēl viens alternatīvs gāzes piegādes ceļš, kas varētu mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas - jo vairāk tāpēc, ka pēc Baltijas valstu tirgus saslēgšanās ar Eiropas tirgu būs iespējams piesaistīt lielākus gāzes piegādātājus un tas savukārt vairos konkurenci un, domājams, garantēs labākas gāzes cenas," skaidrojis ministrs.
Analītiķi tikmēr uzskata, ka šobrīd nodrošināt Baltkrievijai alternatīvas gāzes piegādes būtu ļoti sarežģīti, jo "Gazprom" ne tikai piegādā Baltkrievijai gāzi, bet arī pārvalda tās cauruļvadu sistēmu.
"Būtisku problēmu rada apstāklis, ka Baltkrievijas gāzesvadu kopš 2011.gada pārvalda "Gazprom", kas citus negribēs ielaist, tādēļ atrast risinājumu gāzes jautājumā ir daudz grūtāk nekā attiecībā uz naftu," aģentūrai BNS sacījis Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.
Meklējot alternatīvas energoresursu piegādēm no Krievijas, Baltkrievija pagājušajā mēnesī ar Klaipēdas ostas un Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" starpniecību importēja naftas kravu no Norvēģijas.
Lietuvas izlūkdienesti savā ikgadējā ziņojumā nesen konstatēja, ka Krievijas sarunas ar Baltkrieviju par sadarbību enerģētikā un dziļāku abpusēju integrāciju izvērtušās politiskā spiedienā.
"Krievija cenšas palielināt savu ietekmi Baltkrievijā, kā galveno sviru izmantojot vājo un nediversificēto Baltkrievijas ekonomiku, kas atkarīga no Krievijas energoresursiem, kuri tiek piegādāti ar atvieglotiem noteikumiem," bija teikts Valsts drošības departamenta (VSD) un militārā izlūkdienesta - Aizsardzības ministrijas Otrā operatīvo dienestu departamenta - izstrādātajā dokumentā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
