Stena-Kristiana Saluvēra (Sten-Kristian Saluveer) vārds ir saistīts ar vienu no vispazīstamākajiem mākslas notikumiem Eiropā – Kannu filmu festivālu. Igaunis, kas savu laiku dala starp dzimto zemi un Japānu, Kannu festivāla filmu tirgū (Marché du Film), kas ir festivāla biznesa puse un viens no lielākajiem filmu tirgiem pasaulē, ir programmu vadītājs "Next" konferencē. Tā fokusējas uz jaunuzņēmumiem un inovācijām filmu, vizuālās mākslas industrijā. Vienlaikus viņš piedalās Igaunijas jaunuzņēmumu "Startup Estonia 2.0" stratēģijas izstrādē. Portāls "Delfi" ar Saluvēru tikās Igaunijas studentu pilsētā Tartu jaunuzņēmumu pasākuma "Startup Day 2020" laikā, lai izzinātu, kādas ir jaunākās tendences filmu biznesā. Saluvērs sarunas gaitā pieskārās radošuma un tehnoloģiju mijiedarbības un ētikas jautājumiem, kā arī atklāja igauņu ambiciozos plānus attiecībā uz saviem jaunuzņēmumiem un valsti kā inovāciju kalvi.
Bez jau nosauktajiem pienākumiem Saluvērs ir dibinājis un vada akseleratoru "Storytek", ir padomdevējs Vācu filmu un TV akadēmijā Berlīnē (Deutsche Film- und Fernsehakademie Berlin) programmā "Next Wave". Tāpat viņš bieži konsultē Igaunijas un starptautiskās organizācijas, piemēram, Igaunijas Kultūras ministriju un Eiropas Komisiju par radošuma jautājumiem un tehnoloģijām, kā arī Āzijas tirgu.
Filmu industrija mainās jau vismaz 10 gadus, teic Saluvērs, tomēr tehnoloģiju dēļ skatītāju kopums ir vairāk fragmentēts nekā iepriekš, kaut skatītāju ir vairāk nekā agrāk un tiem ir vairāk izvēles iespēju. Piemēram, pirms 15 gadiem nebija lietotņu viedtālruņos un bija vairāk laika iet uz kinoteātriem. "Nav runa par to, ka filmu industrija mirst, bet gan – kurš piemērosies pirmais. Un jau tagad ir gana daudz veiksmes stāstu," atzīst Saluvērs, piebilstot, ka mazām valstīm ir vieglāk vainot lielās kompānijas, tomēr tā ir tikai daļa no lielākām pārmaiņām sabiedrībā.
Radošums nepazudīs
Viņš ir pārliecināts, ka radošums nepazudīs, tas vienmēr būs vajadzīgs, vienlaikus nozari un mehānismus, kas strādā ap radošumu, nepieciešams pārveidot. Vairākas lietas ir pilnīgi skaidras, un par tām būtu jādomā politikas veidotājiem un tirgotājiem. Šobrīd ir neizsmeļams potenciāls datu, auditorijas pieejamības ziņā, bet problēma ir tajā, ka ir ļoti mazs procents producentu un finansētāju, piemēram, nacionālo kino centru, kuriem ir iemaņas strādāt šajā jaunajā realitātē. Runa nav par to, ka kāds "lielais" atnāks un mūs "apēdīs", bet gan par to, ar kādām prasmēm mēs pārveidojam filmu nozares darbību.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
