Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdien, 18. martā, paziņoja par negaidītu programmu valdības un uzņēmumu obligāciju uzpirkšanai 750 miljardu eiro apmērā, pievienojoties citu centrālo banku centieniem ierobežot jaunā koronavīrusa kaitējumu ekonomikai.
Par tā saukto "Pandēmijas ārkārtējās situācijas iepirkšanas programmu" tika paziņots sešas dienas pēc tam, kad ECB bija nākusi klajā ar stimulēšanas paketi, kas tomēr nenomierināja nervozos tirgus.
Programmai būs pagaidu raksturs un tā tiks slēgta, kad centrālā banka "nospriedīs, ka koronavīrusa [slimības] "Covid-19" krīzes fāze ir beigusies, bet jebkurā gadījumā ne pirms šī gada beigām", teikts ECB paziņojumā.
Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad ECB padome, kurā ir 25 locekļi, rīkoja ārkārtas telefonsarunas līdz pat vēlam vakaram.
ECB paziņoja, ka ir "apņēmusies spēlēt savu lomu, atbalstot visus eirozonas pilsoņus šajā galēji problemātiskajā laikā".
"Padome darīs visu nepieciešamo sava mandāta ietvaros," teikts paziņojumā, piebilstot, ka obligāciju iepirkšanas apjoms var tikt palielināts, ja tas būtu vajadzīgs.
ECB arī paziņoja, ka ir gatava mīkstināt dažus no pašnoteiktajiem obligāciju iepirkšanas ierobežojumiem, lai potenciāli palīdzētu tādām valstīm kā Itālija, kuras obligāciju ienesīgums ir pieaudzis koronavīrusa izraisītās panikas dēļ.
Kritiķi pēdējās dienās bija pārmetuši ECB, ka tā nedara pietiekami daudz, lai atbalstītu eirozonu, salīdzinājumā ar ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) izlēmīgo rīcību.
Analītiķu pirmā reakcija uz šo programmu bija pozitīva.
Šī ECB programma var būt ļoti nozīmīga "eirozonas ekonomikai un kredītu tirgiem", ja tai sekos eirozonas valdību fiskāla rīcība, sacīja "Pictet Wealth Management" stratēģis Frederiks Dikrozē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
