Komisija pieņem pagaidu regulējumu, kas dalībvalstīm dos iespēju sniegt papildu atbalstu ekonomikai  (1)

Pagaidu regulējums papildina daudzas citas iespējas, kas dalībvalstīm jau ir pieejamas "Covid-19" uzliesmojuma sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai atbilstoši ES valsts atbalsta noteikumiem. 2020. gada 13. martā Komisija pieņēma Paziņojumu par koordinētu ekonomisko reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu, kurā bija aprakstītas šīs iespējas. Piemēram, dalībvalstis var par labu uzņēmumiem ieviest ar valsts atbalsta noteikumiem nesaistītas vispārpiemērojamas izmaiņas (tostarp atlikt nodokļu iekasēšanu vai visās nozarēs subsidēt saīsinātu darba laiku). Tās var arī atlīdzināt uzņēmumu ciestos zaudējumus, kas tieši attiecināmi uz "Covid-19" uzliesmojumu. Šādas kompensācijas var būt lietderīgas smagāk skartajās nozarēs, piemēram, transporta, tūrisma, viesmīlības un mazumtirdzniecības nozarē.

""Covid-19" uzliesmojuma ekonomiskā ietekme ir nopietna. Mums jārīkojas strauji, lai pēc iespējas mazinātu negatīvo ietekmi. Un mums jārīkojas koordinēti. Jaunais pagaidu regulējums dod dalībvalstīm iespēju maksimāli izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai šajos grūtajos laikos atbalstītu ekonomiku," teic priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku.

Valsts atbalsta pagaidu regulējums par ekonomikas atbalstu sakarā ar "Covid-19" uzliesmojumu balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Regulējumā ir atzīts, ka pašlaik visa ES ekonomika piedzīvo nopietnus traucējumus. Lai tos novērstu, pagaidu regulējumā ir paredzēts piecu veidu atbalsts:

i) tiešās dotācijas, selektīvas nodokļu priekšrocības un avansa maksājumi. Dalībvalstis varēs izveidot shēmas, kuru ietvaros neatliekamo likviditātes vajadzību apmierināšanai varēs piešķirt līdz pat 800 000 eiro uz vienu uzņēmumu;

ii) valsts galvojumi par uzņēmumu bankā ņemtajiem aizdevumiem. Dalībvalstis varēs sniegt valsts galvojumu, lai panāktu, ka bankas turpina izsniegt aizdevumus klientiem, kuriem tie ir vajadzīgi;

iii) subsidēti publiskie aizdevumi uzņēmumiem. Dalībvalstis varēs uzņēmumiem piešķirt aizdevumus ar izdevīgām procentu likmēm. No šiem aizdevumiem uzņēmumi varēs segt savus neatliekamos apgrozāmā kapitāla un investīciju izdevumus;

iv) nosacījumi bankām, kuras tiek izmantotas valsts atbalsta iepludināšanai reālajā ekonomikā. Dažas dalībvalstis plāno izmantot banku esošās aizdošanas spējas un ar to starpniecību nodot atbalstu uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem. Regulējumā ir skaidri noteikts, ka šāds atbalsts ir uzskatāms par tiešo atbalstu banku klientiem, nevis pašām bankām, un sniegtas norādes, kā nodrošināt pēc iespējas mazākus konkurences izkropļojumus banku vidū;

v) īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšana. Pagaidu regulējumā ir paredzēts papildu elastīgums attiecībā uz pierādījumiem par to, ka atsevišķās valstīs riski nav nododami, tādējādi dodot iespēju valstij vajadzības gadījumā apdrošināt eksporta kredītu. Ņemot vērā ES budžeta ierobežoto apjomu, atbalsts galvenokārt tiks sniegts no dalībvalstu budžetiem. Pagaidu regulējums ļaus mērķtiecīgi atbalstīt ekonomiku, ierobežojot negatīvu ietekmi uz nosacījumu vienlīdzību vienotajā tirgū. Tālab šajā regulējumā iekļauti vairāki aizsargnosacījumi. Piemēram, subsidēto aizdevumu vai galvojumu apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma saimnieciskās darbības apjoma, ko vērtē pēc algu izdevumiem, apgrozījuma vai likviditātes vajadzībām, un ir nosacījums par publiskā atbalsta izmantošanu apgrozāmajam kapitālam vai investīcijām. Tādējādi atbalstam būtu jāpalīdz uzņēmumiem izturēt lejupslīdes periodu un sagatavoties noturīgai atlabšanai.

Valsts atbalsta noteikumi ļauj dalībvalstīm rīkoties ātri un efektīvi, lai atbalstītu iedzīvotājus un uzņēmumus, jo īpaši MVU, kuri saskaras ar ekonomiskām grūtībām "Covid-19" uzliesmojuma dēļ.

Piektdien pieņemtais pagaidu regulējums papildina dalībvalstīm jau pieejamās plašās iespējas noteikt pasākumus atbilstoši pašreizējiem ES valsts atbalsta noteikumiem, kā skaidrots 2020. gada 13. marta Paziņojumā par koordinētu ekonomisko reakciju uz "Covid-19" uzliesmojumu. Piemēram, tās var veikt pasākumus, uz kuriem valsts atbalsta kontrole neattiecas, tostarp piešķirt valsts līdzekļus veselības aizsardzībai vai citu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai nolūkā apkarot "Covid-19". Dalībvalstis var arī nekavējoties veikt tādus uz visiem uzņēmumiem vērstus publiskā atbalsta pasākumus kā subsidēt algas vai atlikt uzņēmumu ienākuma un pievienotās vērtības nodokļa vai sociālo iemaksu maksājumu iekasēšanu. Turklāt dalībvalstis var piešķirt finansiālu atbalstu tieši patērētājiem, piemēram, par atceltiem pakalpojumiem vai biļetēm, ko attiecīgie operatori neatlīdzina.

Turklāt ES valsts atbalsta noteikumi ļauj dalībvalstīm palīdzēt uzņēmumiem pārvarēt likviditātes iztrūkumu un sniegt steidzamu glābšanas atbalstu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts ļauj dalībvalstīm atlīdzināt uzņēmumiem zaudējumus, kas tiešā veidā radušies ārkārtas notikumu rezultātā, pie kuriem ir pieskaitāms "Covid-19" uzliesmojums, tajā skaitā pasākumus tādās nozarēs kā aviācija un tūrisms.

Komisija pagaidu regulējumu ir pieņēmusi jau iepriekš, 2008. gadā reaģējot uz globālo finanšu krīzi.