Delfi foto misc. - 74458
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
38% aptaujāto uzņēmēju pasaulē sagaida atgriešanos pie normālas ekonomiskās aktivitātes šī gada trešajā kvartālā, kas nozīmētu tā saucamo V-veida atgūšanos scenāriju. Tomēr vairākums – 54% uzņēmēju paredz garāku zemas ekonomiskās aktivitātes periodu, kas iestiepsies 2021. gadā, proti, norādot uz tā saukto U-veida atgūšanos scenāriju, liecina jaunākais EY kapitāla noskaņojuma pētījums "EY Global Capital Confidence Barometer".

Jaunākais EY kapitāla noskaņojuma pētījums "EY Global Capital Confidence Barometer", kas veikts martā un šoreiz veltīts Covid-19 krīzei, atklāj, ka 73% uzņēmēju pasaulē sagaida "smagu" koronavīrusa krīzes ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, kamēr atlikušie 27% uzņēmēju šo ietekmi vērtē kā negatīvu, taču nelielu. Neviens pētījuma respondents nav norādījis, ka krīze neatstās ietekmi uz ekonomisko izaugsmi.

Gandrīz visi gaida zemākas peļņas maržas

EY pētījums arī atklāj, ka 95% uzņēmu vadītāju sagaida, ka krīze negatīvi ietekmēs peļņas maržas, proti, samazināsies pelņas, kas savukārt, pasliktinās uzņēmumu naudas plūsmu un attiecīgi – spēju investēt un uzņemties vai apkalpot saistības. Turklāt 39% uzņēmēju atzīst, ka krīzes ietekme uz peļņu būs ļoti nozīmīga.

Vairākums paredz lēnu, tā saucamo, U-veida atgūšanos no krīzes

38% EY aptaujāto uzņēmēju pasaulē pagaidām sagaida atgriešanos pie normālas ekonomiskās aktivitātes šī gada trešajā kvartālā, kas nozīmētu tā saucamo V-veida atgūšanos scenāriju. Tomēr vairākums – 54% uzņēmēju paredz garāku zemas ekonomiskās aktivitātes periodu, kas iestiepsies 2021. gadā, proti, norādot uz tā saukto U-veida atgūšanos scenāriju. 8% uzņēmēju pasaulē ir vēl pesimistiskāki un sagaida ilgāku recesijas laiku, kas turpināsies līdz 2022. gadam, iezīmējot tā dēvēto L-veida atgūšanos.

"Covid-19 krīzi ekonomikā raksturo nenoteiktība, kuras apstākļos nav iespējams veidot precīzus nākotnes rīcības plānus. Tā vietā uzņēmumi modelē dažādus scenārijus, kuru divi būtiskākie krīzes efekti ir piegādes sistēmu apstāšanās un būtiski mazāks patēriņš. Pēc krīzes tieši šie divi elementi noteikts, cik ātri uzņēmumi spēs atgūties. Papildus, jebkura modeļa pamatā uzņēmumi vērtē savu naudas plūsmu – cik ilgi un pie kādiem apstākļiem uzņēmums spēj pastāvēt, cik ātri spēs augt, cik lielā mērā varēs uzņemties saistības u.tml.," teic EY partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.

Uzņēmēji pārplāno savas piegādes ķēdes

Lai arī uzņēmumu darbības elastība ir bijusi dienaskārtībā jau vairākus gadus, šī krīze atklāj, cik lielā mērā patiesībā uzņēmumi ir atkarīgi no noteiktiem reģioniem vai piegādātājiem. Ir vesela virkne industriju, kas nevar ātri aizvietot savus piegādātājus. EY pētījums parāda, ka krīzes iespaidā 52% uzņēmumu šobrīd jau rīkojas, lai mainītu savas piegādes ķēdes, bet vēl 40% izvērtē, kādas pārmaiņas nepieciešamas. Tikai 8% uzņēmumu droši uzskata, ka viņu piegādes ķēdēm izmaiņas nebūs nepieciešamas.

EY pētījums veikts, aptaujājot 2900 uzņēmumu vadības pārstāvjus 46 pasaules valstīs, pārstāvot 14 dažādas industrijas. Pētījumu aptauju process noslēdzies 26. martā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!