Šobrīd Latvijā kolektīvo interešu aizsardzību realizē valsts institūcijas, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Lai arī valsts iestāžu pilnvaras ir ievērojamas – tās var apturēt negodīgu komercpraksi vai uzlikt pārkāpējam naudas sodu – tomēr administratīvā procesa ietvaros nav iespējams atrisināt visus būtiskus jautājumus.
Piemēram, pat tad, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir pieņēmis lēmumu apturēt negodīgu komercpraksi, tas nevar atrisināt jautājumu par līgumu, kas tika noslēgti ar patērētājiem, spēkā esamību vai uzlikt par pienākumu atlīdzināt patērētājiem nodarītos zaudējumus. Šajos gadījumos patērētājiem nākas vērsties tiesā individuāli un mēroties spēkiem ar bieži vien lieliem uzņēmumiem, kas parasti ir pārmērīgi apgrūtinoši pašiem patērētājiem, kā arī rada tiesu sistēmas pārslogotības risku.