Latviju neapmierina EP apstiprinātā kravas autotransporta nozares reforma, iespējama tiesāšanās

Viņa skaidroja, ka regulējuma pārskatīšanas sākotnējais mērķis, ko atbalstīja arī Latvija, bija precizēt un pilnveidot spēkā esošo regulējumu, tostarp autovadītāju sociālos standartus, kā arī nodrošināt autotransporta sektora efektivitāti un ilgtspējību. Tā pārskatīšanas mērķis bija arī īstenot vienmērīgu un efektīvu ES vienotā tirgus funkcionēšanu, atceļot atsevišķu dalībvalstu ieviestos nacionālos ierobežojumus.

Diskusiju laikā par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem Latvijas nacionālo interešu aizstāvība notika visos līmeņos un formātos.

Kleine norādīja, ka Latvija nav apmierināta ar apstiprināto regulējumu, jo tas ir pretrunā ar vairākām ES politikām - klimata, ceļu satiksmes drošības, vienotā tirgus un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka EK ir apsolījusi veikt ietekmes novērtējumu diviem pakotnes elementiem - pienākumam transportlīdzeklim ik pēc astoņām nedēļām atgriezties reģistrācijas valstī un ierobežojumiem kombinēto pārvadājumu veikšanai. Šie jautājumi nebija EK sākotnējā priekšlikumā un tiem nav veikts ietekmes novērtējums. Kleine skaidroja, ka atkarībā no tā, kāds būs EK izpētes rezultāts, tā pieļauj iespēju nākt klajā ar grozījumiem šajos divos elementos.

Satiksmes ministrijā arī pauda, ka vairākas ES dalībvalstis ir paziņojušas, ka plāno gatavot pieteikumu ES tiesā, lai apstrīdētu vairākus punktus. Latvijā šāds lēmums tiks pieņemts Ministru kabineta līmenī.

Kleine skaidroja, ka ES regulējuma ieviešanai Latvijā ir nepieciešami pielāgojumi Latvijas tiesību aktos. Galvenās izmaiņas (20 dienas pēc regulējuma publikācijas) būs saistītas ar autovadītāja darba un atpūtas laika regulējumu, proti, autovadītājam vismaz ik pēc četrām nedēļām jāatgriežas vai nu uzņēmuma reģistrācijas valstī, vai arī savā mītnes valstī. Tāpat autovadītājam būs jānodrošina informācija par darba un atpūtas laika uzskaiti pēdējo 56 dienu laikā, nekā pašlaik - par pēdējām 28 dienām.

Savukārt 18 mēnešu laikā pēc ES tiesību aktu publikācijas būs jānodrošina vairāku galveno prasību izpilde - piemēram, regulējuma attiecinājums arī uz kravas transportlīdzekļiem ar kopējo masu virs 2,5 tonnām un līdz 3,5 tonnām. Turklāt papildu esošajam kabotāžas (kravu pārvadājumu veikšana starp diviem punktiem citas valsts teritorijā) regulējumam - trīs kabotāžas pārvadājumi septiņu dienu laikā, ir ieviešams dīkstāves periods - tas nozīmē, ka pirms turpmākās kabotāžas operācijas ir četru dienu termiņš, kad kabotāžas pārvadājumus nebūs iespējams veikt.

Tāpat būs jānodrošina "darbinieku nosūtīšanas principa" precizēšana, nosakot slieksni dalībvalstī pavadītajam laikam, pēc kura jāpiemēro uzņemošās valsts darba alga un ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu minimālais līmenis, kā arī būs jānodrošina pienākums reģistrēt robežšķērsošanas vietas tahogrāfā, kontroles atvieglošanas nolūkā. Autokravu pārvadātājiem būs arī jānodrošina pienākums transportlīdzekļiem ik pēc astoņām nedēļām atgriezties tajā valstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību.

Kā norādīja Kleine, lielu attālumu veikšana bez kravas uzņēmumiem rada ievērojamas izmaksas, tāpēc ir paredzams, ka tie pārvadātāji, kuru galvenais darbības segments ir ES tirgus, savu uzņēmumu un autoparku pārreģistrēs kādā no ES centrāli dislocētām valstīm.

Tas pēc Satiksmes ministrijas aprēķiniem varētu būt 1200-1400 transportlīdzekļu vienību samazinājums jeb aptuveni 10% no pašlaik Latvijā reģistrētā autoparka kravu komercpārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kuru kopējā masa pārsniedz 3,5 tonnas. Latvijai tas nozīmē ievērojamu darba vietu un nodokļu ieņēmumu samazinājumu. Turklāt tiks kropļots tirgus kopumā, jo transportlīdzekļa izņemšana no aprites ik pēc astoņām nedēļām rada ievērojamus zaudējumus ekonomikai kopumā.

Kā ziņots, EP deputāti trešdien, 8. jūlijā, bez grozījumiem apstiprināja tā saukto "mobilitātes paketi" - trīs tiesību aktus, kurus ES dalībvalstu ministri pieņēma šā gada aprīlī, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Politiskā vienošanās ar ES Padomi bija panākta 2019. gada decembrī.

Krastiņš pavēstīja, ka jaunie noteikumi attieksies uz transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā uz ārvalstīm, braukšanas un atpūtas laikiem un kabotāžu - kravu pārvadājumi, ko dalībvalstī īslaicīgi veic ārvalstu pārvadātāji. Noteikumu mērķis ir novērst konkurences izkropļojumus autotransporta nozarē.

Jaunie noteikumi kravas automobiļu vadītājiem garantēs labākus atpūtas apstākļus un ļaus vairāk laika pavadīt mājās. Uzņēmumiem pārvadājumu grafiks būs jāplāno tā, lai transportlīdzekļu vadītāji, kas veic starptautiskus kravu pārvadājumus, varētu regulāri atgriezties mājās. Tas varētu būt ik pēc trim vai četrām nedēļām - atkarībā no darba grafika. Obligāto regulāro iknedēļas atpūtu nedrīkstēs pavadīt kravas automobiļa kabīnē. Ja atpūtas laiks jāpavada ārpus mājām, uzņēmumam būs jāsedz naktsmītnes izdevumi.

Robežu šķērsošana tiks reģistrēta ar transportlīdzekļu tahogrāfu palīdzību, tādā veidā palīdzot novērst krāpšanu. Kabotāžas sistemātisku izmantošanu palīdzēs novērst ieviestais četru dienu nogaidīšanas periods, pirms tajā pašā valstī ar to pašu transportlīdzekli drīkstēs veikt nākamo kabotāžas pārvadājumu.

Lai cīnītos pret "pastkastītes uzņēmumiem", kravas autopārvadājumu uzņēmumiem būs jāspēj pierādīt, ka nozīmīga daļa pārvadājumu, ko tie veic, notiek dalībvalstī, kurā tie reģistrēti. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem kravas automobiļiem būs jāatgriežas uzņēmuma operāciju centrā ik pēc astoņām nedēļām. ES noteikumi, ko piemēro pārvadātājiem, attieksies arī uz vieglajiem kravas automobiļiem, kas sver vairāk nekā 2,5 tonnas, piemēram, ar tahogrāfu būs jāaprīko arī mikroautobusu tipa transportlīdzekļi.

Krastiņš norādīja, ka jaunie noteikumi radīs skaidru tiesisko regulējumu, kas novērsīs atšķirības valstu pieejās un nodrošinās taisnīgu atalgojumu transportlīdzekļu vadītājiem. Noteikumi par norīkošanu darbā attieksies uz kabotāžas un starptautiskajiem pārvadājumiem, izņemot tranzītu, divpusējos pārvadājumus un tādus divpusējos pārvadājumus, kuri ietver divas papildu iekraušanas/izkraušanas operācijas.

Pieņemtie noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas ES "Oficiālajā Vēstnesī" tuvāko nedēļu laikā.

Noteikumus par norīkošanu darbā sāks piemērot 18 mēnešus pēc tiesību akta stāšanās spēkā. Noteikumus par atpūtas laiku, tostarp transportlīdzekļu vadītāju atgriešanos mājās, piemēros 20 dienas pēc tiesību akta publicēšanas. Noteikumus par kravas automobiļu atgriešanos un citas izmaiņas noteikumos par piekļuvi tirgum piemēros 18 mēnešus pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesību akts par piekļuvi tirgum.