EK ierosina nepiešķirt finansiālu atbalstu 'oāžu' uzņēmumiem  (14)

Ierobežojumi būtu jāpiemēro arī uzņēmumiem, kas ir atzīti par vainīgiem smagos finanšu noziegumos, cita starpā par krāpšanu finanšu jomā, korupciju, nodokļu nemaksāšanu un sociālā nodrošinājuma saistību nepildīšanu. Ieteikuma mērķis ir sniegt norādījumus dalībvalstīm par to, kā noteikt nosacījumus finansiālam atbalstam, kuri novērstu publisko līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, un stiprināt aizsardzības pasākumus pret nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu visā ES saskaņā ar ES tiesību aktiem. Koordinējot finansiālā atbalsta ierobežojumus, dalībvalstis arī novērstu neatbilstības un izkropļojumus vienotajā tirgū.

"Esam līdz šim vēl nepieredzētā situācijā, kad koronavīrusa uzliesmojuma kontekstā uzņēmumiem tiek piešķirts ārkārtīgi liels valsts atbalsts. Šajā kontekstā jo īpaši nav pieņemami, ka uzņēmumi, kuri saņem valsts atbalstu, iesaistās nodokļu apiešanas praksē, kas saistīta ar nodokļu oāzēm. Tā būtu gan valsts, gan ES budžeta ļaunprātīga izmantošana uz nodokļu maksātāju un sociālā nodrošinājuma sistēmu rēķina. Kopā ar dalībvalstīm mēs vēlamies nodrošināt, lai tas nenotiktu," teic Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku.

"ES atveseļošanas pasākumi ir balstīti uz taisnīgumu un solidaritāti. Šajā krīzē mēs visi esam vienā laivā, un ikvienam ir jāmaksā taisnīga nodokļu daļa, lai mēs varētu atbalstīt, nevis graut mūsu kopīgos atveseļošanas centienus. Tiem, kuri apzināti apiet nodokļu noteikumus vai iesaistās noziedzīgās darbībās, nevajadzētu saņemt priekšrocības no sistēmām, kuras tie cenšas apiet. Mums ir jāaizsargā mūsu publiskie līdzekļi, lai ar tiem tiešām varētu atbalstīt godīgus nodokļu maksātājus visā ES, piebilst Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.

Dalībvalstu ziņā ir izlemt, vai tās vēlas piešķirt finansiālu atbalstu, un izstrādāt pasākumus saskaņā ar ES noteikumiem, t. sk. noteikumiem par valsts atbalstu, un saviem politikas mērķiem. Koronavīrusa uzliesmojuma dēļ gan valstu, gan ES līmenī bijis vajadzīgs īstenot līdz šim vēl nepieredzētus pasākumus, lai atbalstītu dalībvalstu ekonomiku un veicinātu tās atveseļošanu. Tie ietver ievērojamu finansiālu atbalstu ar mērķi nodrošināt uzņēmumu likviditāti un kapitālu, saglabāt darbvietas, aizsargāt piegādes ķēdes un veicināt pētniecību un izstrādi. Šajā sakarā vairākas dalībvalstis ir paudušas vēlmi pieņemt noteikumus, kas ierobežotu šāda atbalsta pieejamību uzņēmumiem, kuri iesaistīti ar nodokļu oāzēm saistītā nodokļu apiešanas praksē vai kuri ir atzīti par vainīgiem finanšu noziegumos, un ir lūgušas Komisijai norādījumus par to, kā vislabāk risināt šo problēmu.

Ieteikuma mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktiem atbilstošu modeli, kā novērst publiskā atbalsta izmantošanu tādiem mērķiem kā krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas vai teroristu finansēšana. Publiskais atbalsts jo īpaši nebūtu jāpiešķir uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar valstīm no ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (piemēram, ja uzņēmums šādā jurisdikcijā ir rezidents nodokļu vajadzībām). Ja dalībvalstis nolemtu ieviest šādus noteikumus savos valsts tiesību aktos, Komisija ierosina, ka tām uz finansiālā atbalsta piešķiršanu būtu jāattiecina vairāki nosacījumi. ES saraksts ar nodokļu jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, ir vislabākais pamats šādu ierobežojumu piemērošanai, jo tas ļaus visām dalībvalstīm rīkoties konsekventi un izvairīties no individuāliem pasākumiem, kuri varētu būt pretrunā ES tiesību aktiem. Minētā saraksta izmantošana ierobežojumu īstenošanai arī nodrošinās lielāku skaidrību un noteiktību uzņēmumiem.

Tajā pašā laikā Komisija ir gatava apspriest ar dalībvalstīm, kā tās konkrēti plāno nodrošināt, lai valsts atbalsts, jo īpaši rekapitalizācijas veidā, tiktu piešķirts tikai uzņēmumiem, kas godīgi maksā pienācīgos nodokļus.

Godīgu nodokļu maksātāju aizsardzībai Komisija arī iesaka izņēmumus no šiem ierobežojumiem, kas piemērojami ar stingriem nosacījumiem. Pat ja uzņēmums ir saistīts ar ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, iekļautām jurisdikcijām, tam noteiktos apstākļos vajadzētu būt iespējai saņemt finansiālu atbalstu. Tas tā varētu būt, piemēram, ja uzņēmums var pierādīt, ka tas dalībvalstī noteiktu laiku (piemēram, pēdējos trīs gadus) ir maksājis attiecīgos nodokļus vai ka tam ir reāla ekonomiskā klātbūtne sarakstā iekļautajā valstī. Dalībvalstīm tiek ieteikts ieviest attiecīgas sankcijas, kas atturētu pieteikuma iesniedzējus no nepatiesas vai neprecīzas informācijas sniegšanas.

Dalībvalstīm būtu arī jāvienojas par pamatotām prasībām uzņēmumiem pierādīt, ka tie nav saistīti ar jurisdikcijām, kuras iekļautas ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas. Ieteikumā ir ierosināti principi, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm palīdzēt šajā jomā.

Turklāt dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par pasākumiem, ko tās īstenos, lai izpildītu šodienas ieteikumu saskaņā ar ES labas pārvaldības principiem. Komisija trīs gadu laikā publicēs ziņojumu par šā ieteikuma ietekmi.