Navaļnijs – vienīgais spēks, Hodorkovskim – savs ceļš. Nav teikts, ka Baltkrievija uzvarēs bez Molotova kokteiļiem. Eiropas Savienība – bariņš bezmugurkaulnieku, bet Merkele – vienīgais īstais vecis. "Brexit" – drīzāk labs, bet no Abramoviča čekisti "pumpē" naudu. Krimu varēja nopirkt, piemēram. Porošenko un Zeļenskim piedāvāju sevi. Krievijas miljonārs-bēglis Jevgēņijs Čičvarkins, atpūšoties Jūrmalā, sniedz interviju portāla "Delfi" žurnālistei Kristīnai Hudenko.
"Tēju?" piedāvāju Jevgeņijam Čičvarkinam, kad pēc vairākkārtējas sazvanīšanās visbeidzot tikāmies Jūrmalas kafejnīcas "Madam Brioš" slēgtajā pagalmiņā.
"Aha... Tēju," domīgi noteica biznesmenis. Šķiet, pēc Navaļnija saindēšanas (viena no versijām – inde pievienota tējai) jebkurš cits opozicionāri noskaņots krievs pie šī joka interviju arī izbeigtu. Taču Čičvarkins ir fatālists, optimists un brīvdomātājs. Viņš iestājas par brīvību it visā. Tas attiecas arī uz šķietami neadekvātu humoru un neērtiem jautājumiem. Par to, ka Čičvarkins ieradies Latvijā, uzzināju nejauši. Viņš ne no kurienes uzradās Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē ("Riboca 2"), aizēnojot visus eksponātus.
Krievu biznesmenis Jevgeņijs Čičvarkins ir viena no spilgtākajām un aktīvākajām opozīcijā esošajām no Krievijas emigrējušajām personām. Gandrīz 12 gadus viņš dzīvo Londonā. Krievijā savu ceļu biznesa pasaulē viņš sāka teju no nulles – sākot ar džemperu pārdošanu tirgū līdz "Euroset" dibināšanai, kas 2000. gadu sākumā kļuva par lielāko mobilo telefonu tirgotāju Krievijā (šī tīkla filiāle bija arī Latvijā). Savukārt 2008. gadā Čičvarkins uzņēmumu pēkšņi pārdeva un steidzīgi pārcēlās uz Lielbritāniju. Kā noskaidrojās pēcāk – drošības amatpersonas gatavojās uzņēmumu "konfiscēt", taču viņam izdevās to pārdot miljardierim Aleksandram Mamutam. Tiesa, par trešdaļu cenas.
Krievijā pret Čičvarkinu ierosināja krimināllietu par izspiešanu un pieprasīja izdošanu. Lielbritānijas varasiestādes veica izmeklēšanu, pēc kuras uzņēmējs ieguva bēgļa statusu. 2001. gadā viņa lietu Krievijā slēdza, bet policijas virsnieki, kurus Čičvarkins nosauca par savas vajāšanas sarīkotājiem, tika atlaisti. Atgriezties dzimtenē viņš neriskēja pat uz mātes bērēm, kuru atrada dzīvoklī ar pārsistu galvu (kā uzskata dēls – tā bija slepkavība). "Eiroset" pārdošanā iegūtos miljonus viņš ieguldīja jaunā biznesā – ekskluzīvu alkoholisko dzērienu veikalā "Hedonism Wines" un restorānā "Hide" prestižā Londonas rajonā "Mayfair".
Aprobežoties ar komercdarbību vien Čičvarkins nekad nav spējis. Politikā viņš bijis iesaistīts gan tiešā, gan pastarpinātā veidā. Krievijā viņš bija opozīcijas partijas "Pravoe delo" Maskavas nodaļas vadītājs, ar kuru pēc aizbraukšanas vairs nevēlas sevi asociēt. Pirms četriem gadiem viņš paziņoja, ka nodarbosies ar Mihaila Hodorkovska politiskās organizācijas "Otkritaja Rossija" pozicionēšanu un brendingu. Viņš arī piedāvāja savu kandidatūru Ukrainas ekonomikas ministra amatam – gan Porošenko, gan Zeļenska laikā.
Daudzus gadus Čičvarkins finansiāli atbalstīja Alekseju Navaļniju, kas netraucēja paralēli aktīvi arī kritizēt Krievijas opozīcijas līdera mērķus. Neilgi pēc tam, kad tika paziņots par Navaļnija saindēšanu, Čičvarkins nāca klajā ar ziņu, ka mēģinājis uz Omsku novirzīt privāto lidmašīnu ar ārstu no Burdenko klīnikas Maskavā un "profesionālāka līmeņa" iekārtām.
Kādi ceļi jūs atveduši uz Latviju?
Manai cīņu biedrenei Tatjanai Fokinai šeit ir māja. Pavisam nesen to pabeidza, lai tajā varētu dzīvot. Savukārt jūsu biennāli rīko Taņas draudzene ("Riboca" komisāre Agnija Mirgorodska – red. piebilde). Tā kā viss sakrita!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv