Tiek plānots, ka 2020. gada 17. septembrī tiks parakstīts saprašanās memorands par Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projektu, informē Ekonomikas ministrija. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam. Saprašanās memoranda parakstīšana būs pirmais lielais solis kopīgā projekta īstenošanā.
2020. gada 2. septembrī Ministru kabinets iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam iekļautā uzdevuma īstenošanu un saprašanās memorandu par kopīgu Igaunijas-Latvijas atkrastes vēja parka projekta īstenošanu". Vienlaikus Ministru kabinets atbalstīja, ka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs kā atbildīgais ministrs par enerģētikas jomu Latvijā parakstīs Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas saprašanās memorandu par Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projektu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem noslēgšanu, kas ir atbilstošs Latvijas interesēm. Paredzēts, ka saprašanās memorands tiks parakstīts ekonomikas ministra vizītē Igaunijā 2020. gada 17. septembrī.
Saprašanās memorandā kā galvenais ir noteikts mērķis veicināt Igaunijas un Latvijas kopīgu atkrastes vēja zonu attīstību un dot iespēju būvēt papildu atkrastes vēja enerģijas jaudas, lai palielinātu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat tas paredz veicināt izmaksu efektīvu valstu ieguldījuma nodrošināšanu ES atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanā un nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un pieejamu energoapgādi Igaunijā un Latvijā.
Atkrastes vēja parka projekta mērķis ir izpētīt un attīstīt teritoriju, kā arī ar to saistīto infrastruktūru vēja parka izveidei. Memorands iezīmē pirmos soļus, lai projektu konkretizētu un veiktu ieguvumu-izmaksu analīzi. Pēc tās tiks pieņemts lēmums par turpmāku projekta īstenošanu.
Analizējot atkrastes vēja parku attīstības iespējas Baltijas jūras reģionā, ir konstatēts potenciāls izmaksu efektīvai elektroenerģijas ražošanai, īstenojot starpvalstu sadarbības projektus. Vienlaikus atkrastes vēja parku izveide veicinātu lielas jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtu novirzi tālāk no apdzīvotām vietām.
2019. gadā Igaunijas valdības pārstāvji uzsāka sarunas ar Latvijas pusi par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu. 2019. gada decembrī, ekonomikas ministram tiekoties ar Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministru, tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu. Sekojoši Ekonomikas ministrija, sadarbojoties ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, uzsāka darbu pie projekta īstenošanas. Kā pirmais solis tika identificēta nepieciešamība izstrādāt saprašanās memorandu, kurā iezīmēt projekta mērķi, nozīmi un būtiskākos īstenošanas principus un soļus.
Projekta ietvaros līdz 2030. gadam plānots izveidot lielas jaudas (vismaz 700-1000 MW) atkrastes vēja parku.
"Vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga. Ar Igaunijas kolēģiem esam vienisprātis, ka, īstenojot kopīgu projektu, varam gūt lielākus ieguvumus ar zemākām izmaksām. Sadarbības memorands iezīmē pirmos soļus, lai projektu konkretizētu un veiktu ieguvumu-izmaksu analīzi. Pēc tās varēs lemt par turpmāku projekta īstenošanu. Paredzēts, ka vēja parku būvētu projektu attīstītāji, kuri tiktu noteikti atklāta konkursa ietvaros," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Saprašanās memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un Komunikāciju ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju. Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem. Iecerēts, ka projekta izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu, tādēļ tuvākajā laikā plānots nosūtīt pieteikumu Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai CEF ietvaros izpētes darbiem.
Detalizētāk ar EM sagatavoto informatīvo ziņojumu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
