Nīderlandē būvē lielāko hibrīda enerģijas parku  (2)

Tajā 2021. gadā darbosies sešas vēja turbīnas, 115 tūkstoši PV paneļu un 288 gabali "BMW i3" elektroautomobiļu lietotās akumulatoru baterijas, izvietotas 12 jūras konteineros. Vējš un saule ļoti labi papildina viens otru elektrības ražošanas ziņā – vējaināki ir ziemas mēneši, kad saules enerģijas nav tik daudz, un vasarā optimālie mēneši ir saulei, kad vējš ir mazāk produktīvs.

AS "Latvenergo" Attīstības daļas vadītājs Oļegs Linkevičs norāda, ka "Vattenfall" būvētā "Energy Park Haringvliet Zuid" hibrīda elektrostacija pašlaik ir lielākā: vēja elektrostaciju (VES) jauda sasniedz 22 MW, saules elektrostaciju jauda (SES) – 38 MW un akumulatoru jauda (BESS) – 12 MW, bet pasaulē ir izbūvētas arī mazākas šādas elektrostacijas. Tās darbība ir vērsta labākai elektrotīklu noslogošanai, jo parks ir pieslēgts vienai transformatoru apakšstacijai. Vēja stacijas var strādāt/ ražot arī nakts laikā, kad saules stacijas jauda nav pieejama. Savukārt bezvēja periodos elektroenerģiju var ražot saules stacija, bet saražotās enerģijas pārpalikuma brīžos, kad ģenerētā jauda pārsniedz pieslēguma caurlaides spēju, enerģija tiek uzkrāta akumulatoros. Savukārt jaudu deficīta laikā akumulatorā uzkrātā jauda tiek izmantota elektroenerģijas piegādei.

Šajā hibrīda enerģijas parka projektā visas iekārtas atrodas uz sauszemes, lai būtu tuvāk lietotājiem. Saules paneļi aizņem 40 hektāru lielu platību, vēja turbīnu augstums ir līdz 150 metriem, un enerģijas akumulācijai ir izvēlētas baterijas, kas ir bijušas uzstādītas "BMW i3" automašīnās.

"Eiropas Savienībā lielākā daļa no uzstādāmās ģenerējošas jaudas ir tieši vēja un saules elektrostacijas. Visbiežāk no atjaunīgajiem energoresursiem (AER) saražotās elektroenerģijas ir mazāk nekā lietotājiem nepieciešams, tādēļ ir tikai loģiski šos elektroenerģijas avotus izmantot kopā ne tikai valstu energosistēmās, bet arī vienā elektrostacijā. Hibrīda enerģijas parki ir nākotne, ja valstu rīcībā ir pietiekami daudz vietējo AER, tādējādi, dažādus resursus kombinējot, ir iespēja rentabli ģenerēt nepieciešamo elektroenerģiju," teic Linkevičs.

"Latvijas un Baltijas apstākļiem pagaidām ekonomiski piemērotākais risinājums AER izmantošanā ir vēja elektrostacijas uz sauszemes. Jūras vēja elektrostaciju izbūvē joprojām ir augstas izmaksas un salīdzinoši mazāks vēja ātrums nekā, piemēram, Ziemeļjūrā. Racionālai elektroapgādes sistēmas attīstībai AER izkliedētas ģenerācijas ieviešana ir piemērotāka vietās, ja tā palīdz optimizēt tīkla noslodzi un investīcijas. Nākotnē regulācijas vidi būtu lietderīgi veidot tā, lai tā veicinātu šādu optimālu elektrotīkla attīstību," uzskata Linkevičs.