Pirmajos mēnešos pēc pandēmijas izplatības lielākās valdības visā pasaulē rīkojās aktīvi, lai censtos novērst kaitējumu ekonomikai, un, kā liecina Starptautiskā Valūtas fonda aplēses, līdz jūnijam ekonomiku atbalstam tika iztērēti aptuveni 10 triljoni ASV dolāru.
Centrālās bankas turpināja samazināt bāzes procentu likmes, palielināt aktīvu iepirkšanas programmu apjomus, kā arī īstenot jaunas aizdevumu programmas.
Pēdējā laikā stratēģija ir mainījusies, un valdības un centrālās bankas patlaban plāno vai jau ievieš daudz mērķtiecīgākas programmas, kurām būtu jāpalīdz uzņēmumiem un iedzīvotājiem vieglāk tikt cauri šiem grūtajiem laikiem, turklāt būtu vērstas uz atveseļošanos un izaugsmes veicināšanu nākotnē.
Ņemot vērā, ka bez darba pasaulē aizvien ir desmitiem miljonu iedzīvotāju, valdību atbalsta otrā etapa apmērs visdrīzāk joprojām būs mērāms triljonos dolāru. Daudzu nozaru uzņēmēju vidū patlaban valda satraukums, atceroties ievērojamos ierobežojumus gada pirmajā pusē, turklāt aizvien daudzu uzņēmumu darbība nav atjaunota iepriekšējā apmērā.
Šoreiz izskatās, ka valdību pārstāvji cer, ka pandēmiju varēs izskaust, neieviešot tik plašus ierobežojumus kā iepriekš, un lielākā daļa uzņēmumu spēs turpināt darbu. No tā arī būs atkarīgs, vai globālā ekonomika 2021. gadā nostāsies uz atveseļošanās ceļa vai iekritīs vēl dziļākā bedrē.
"Valstu līderi būs spiesti daudz skaidrāk nākt klajā ar diviem variantiem – krīzes seku mazināšanu vai nomākšanu. Nomākšana bija primārā izvēle pavasarī, taču visdrīzāk šis scenārijs vairs neatkārtosies," uzskata "Fathom Consulting" ekonomists Kevins Loans.
Eksperti prognozē, ka centrālās bankas visdrīzāk nekādas straujas kustības tuvākajā laikā neveiks, ņemot vērā, ka tās šajā gadā jau spērušas agresīvus soļus. Tiesa gan, patlaban ASV Federālo Rezervju sistēma un Anglijas Banka apsver iespēju palielināt aktīvu iegādes programmu apjomus, turklāt Anglijas Bankas gadījumā tiek apspriesta iespēja ekonomikas atbalstam lemt par negatīvām procentu likmēm.
Ņemot vērā šos aspektus, patlaban bumba ir par fiskālo rīku izmantošanu atbildīgo institūciju laukuma pusē, kurām būs jārosina atbalsta pasākumi tiem, kuriem tie nepieciešami.
Tomēr, ja pavasarī pasākumi bija vairāk vērsti uz naudas dalīšanu, tad tagad tie ir pārdomātāki. Piemēram, Lielbritānijā valdība mainījusi kursu no algu aizstāšanas programmas pret dzīvotspējīgu profesiju radīšanu.
"Darbvietu veidi, ko radīsim, adaptēsies un attīstīties, pielāgojoties jaunajai kārtībai. Ekonomikai atdzīvojoties, nav pareizi mākslīgi turēt cilvēkus tādos darbos, kas eksistē tikai, pateicoties valdību atbalstam," norāda Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks.
Francijas valdība gan piešķīrusi finansējumu atsevišķām nozarēm, taču tikai tām, kam piemēroti jauni ierobežojumi, piemēram, sporta zālēm, teātriem un kafejnīcām, kas atrodas pandēmijas smagāk skartajos reģionos.
Vācijā, pieaugot Covid-19 saslimušo skaitam, tiek veidotas atbalsta programmas, kas būs spēkā līdz šā gada beigām vai pat nākamajam gadam,
ASV patlaban tiek spriests par jaunu atbalsta programmu, kas vērsts uz mazā biznesa atbalstu, kā arī programmām, kas vērstas uz "bērniem un darbvietām", nevis plašiem tēriņiem. Pavasarī ASV valdība apstiprināja 2,6 triljonu dolāru lielu atbalsta programmu, taču tagad republikāņi rosinājuši ierobežot tēriņus līdz 2,2 triljoniem dolāru.
Pagaidām finansējuma apmērs nav skaidrs, taču ekonomisti uzsver, ka atbalsts ir nepieciešams, citādi neizdosies iekustināt ekonomikas izaugsmi. "Moody's Analytics" galvenais ekonomists Marks Zandi skaidrojis, ka, ja šogad netiks apstiprināts valdības atbalsts, tad ASV ekonomika visdrīzāk gan ceturtajā ceturksnī, gan nākamā gada sākumā saruks, un var atgriezties pie divciparu bezdarba līmeņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
