"Ir acīmredzami, ka dažas valstis savu parādu nespēs atmaksāt, tāpēc mums jāsamazina parādu līmenis, atvieglojot vai pavisam atceļot šo nastu," atsaucoties uz PB vadītāju, raksta "Reuters".
"Ir būtiski, lai daļa parāda restrukturizācijas ceļā tiek samazināta," piebildis D. Malpass.
Viņš atgādinājis, ka līdzīgi atbalsta pasākumi notika iepriekšējā finanšu krīzē attiecībā uz Latīņameriku, savukārt pirms tam saistībā ar jaunattīstības valstu parāda krīzi 20. gadsimta 80. un 90. gados un plašu parāda atvieglošanas kampaņu Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka uzsāka iniciatīvu lielu parādu apgrūtinātu nabadzīgu valstu (HIPC) labā.
Pagājušajā mēnesī pasaules turīgākās valstis atbalstīja rosinājumu paplašināt aprīlī izveidoto G20 programmu, kas paredz uz laiku apturēt pasaules nabadzīgāko valstu parādsaistību maksājumus. Programmas kritērijiem patlaban kvalificējas 43 no potenciālajām 73 nabadzīgākajām valstīm, kurām atlikti maksājumi 5 miljardu dolāru apmērā.
D. Malpass brīdinājis, ka pandēmija var ārkārtīgā nabadzībā iedzīt 100 miljonus cilvēku, taču tajā pašā laikā aicinājis privātās bankas un investīciju fondus iesaistīties.
"Šie investori nedara pietiekami, tādēļ es esmu vīlies. Tāpat nevar vērot vairāku lielo Ķīnas aizdevēju iesaisti, tādēļ potenciālās palīdzības apjoms ir mazāks, nekā tas varētu būt," sacījis PB vadītājs.
D. Malpass brīdinājis, ka pandēmija varētu radīt vēl vienu parādu krīzi, jo vairākas jaunattīstības valstis jau iegājušas vājākas izaugsmes posmā un cieš finansiālas problēmas.
"Milzīgie budžeta deficīti un valsts parāda maksājumi nomāc šīs ekonomikas. Papildus tam bankas saskaras ar grūtībām slikto parādu dēļ," viņš raksturojis situāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!