Centrālo banku vadītāji: Valdībām cīņā ar krīzi jātērē vairāk  (18)

Covid-19 radītie apdraudējumi veselībai, kā arī ilgstošas lēnas ekonomiskās izaugsmes un bezdarba pieauguma iespējamība nozīmē, ka var notikt lejupslīdes dinamika, un izaugsmes vājināšanās paplašinās, pieaugot atlaisto darbinieku skaitam un uzņēmēju bankrotiem, sacījis ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels.

Laicīgā FRS rīcība pavasarī un Kongresa pieņemtie tiesību akti, kas nodrošinājuši triljoniem dolāru lielu tiešo atbalstu uzņēmumiem un ģimenēm, līdz šim novērsuši ļaunākā scenārija īstenošanos, sacījis Dž. Pauels.

Tomēr atbalsta pasākumi ir tālu no pilnības, un, ja ASV amatpersonas turpmāk skoposies, tas var novest pie vājākas atveseļošanās, radot liekus sarežģījumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem, sacīja Dž. Pauels, piebilstot ka risks pārspīlēt patlaban ir mazāks. "Pat, ja īstenotās politikas būs plašākas, nekā nepieciešams, nauda tāpat netiks izniekota, jo atveseļošanās būs spēcīgāka un straujāka," viņš uzsvēris.

Cerības uz jauniem fiskālā atbalsta pasākumiem pagaidām ir mazinājušas pēc tam, kad ASV Prezidents Donalds Tramps pēkšņi atcēla ASV Pārstāvju palātā notiekošās sarunas ar demokrātiem. Šo sarunu iznākums var ietekmēt pasaules ekonomikas atveseļošanās tempu.

Līdzīgu viedokli otrdien paudis arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis Filips Leins, uzsverot, ka valdībām jāpalielina tēriņi, lai mazinātu vīrusa negatīvo ietekmi uz ekonomika.

"Šīs nedēļas būs nozīmīgas ne tikai sabiedrības veselības kontekstā, bet arī patērētāju un investoru noskaņojuma turpmākajā virzībā," viņš sacījis, uzsverot, ka nav šaubu, ka, lai gūtu labu makroekonomisku iznākumu, nepieciešama spēcīga fiskālā atbilde.

Šādā veidā abi centrālo banku pārstāvji raidījuši signālus, ka bažas par pārlieku augstajiem parāda līmeņiem patlaban jāatstāj malā, lai noturētu mājsaimniecības un biznesu virs ūdens un maksimāli samazinātu patēriņa, investīciju kritumu, kā arī darbvietu samazinājumu.