Izgāžoties sarunām par globālo digitālo nodokli, valstu budžetiem var iet secen 100 miljardi dolāru  (15)

Pirmdien gandrīz 140 valstis vienojās pagarināt termiņu sarunām par globālā nodokļa ieviešanu līdz 2021. gada vidum. Iepriekš tika prognozēts, ka sarunas varētu noslēgties šajā gadā, taču Covid-19 pandēmija un ASV vilcināšanās pirms prezidenta vēlēšanām šos plānus ir būtiski mainījusi.

Izmaiņu mērķis ir atjaunot starptautisko nodokļu regulējumu, lai tas būtu atbilstošs digitālajam laikmetam, un galvenokārt, lai novērstu situācijas, kad lielās tehnoloģiju kompānijas, piemēram, "Google", "Facebook", "Amazon", iegrāmato peļņu valstīs, kurās ir zemi nodokļi, taču pakalpojumus sniedz daudzās citās valstīs. Pieaugot starptautiskajiem digitālajiem pakalpojumiem, nav vairs nosakāmas robežas šo kompāniju sniegtajiem pakalpojumiem, un vienā valstī strādājošās kompānijas pakalpojumus bieži vien izmanto daudzu pasaules valstu iedzīvotāji, taču nodoklis tiek maksāts tikai vienā vai dažās valstīs, un daļa valstu nekādus nodokļu ieņēmumus negūst, tādēļ šī situācija jārisina, raksta "Reuters".

Ņemot vērā, ka nepastāv vienots starptautisks regulējums, pieaug to valstu skaits, kuru valdības plāno ieviest savus digitālo pakalpojumu nodokļus, un šī situācija veicinājusi tirdzniecības kara draudus no Trampa administrācijas puses.

"Neizdošanās gadījumā šīs diskusijas var samazināt globālo IKP par vairāk nekā 1%," norāda OECD pārstāvji.

Savukārt, ja tiks panākta vienošanās un ieviesti jauni noteikumi digitālo nodokļu piemērošanā, ieviešot rosināto minimālo globālā nodokļa apmēru, tas palielinātu globālos uzņēmumu ienākumu nodokļa ieņēmumus par 1,9% - 3,2% jeb par aptuveni 50-80 miljardiem ASV dolāru gadā. Iekļaujot aprēķinā jau patlaban spēkā esošo ASV minimālo nodokli ārvalstīs gūtajai peļņai, kas sasniedz 4% no globālā uzņēmumu ienākumu nodokļa apmēra, summa sasniedz 100 miljardus dolāru.

Kaut arī valstis ir piekritušas OECD uzmetumam, saglabājas neskaidrība par uzņēmumu diapazonu, ko nodoklis aptvertu, jo tas padarītu vieglāku vienošanos par tehniskajiem parametriem, norāda OECD pārstāvji.

Šis jautājums nesen aktualizēts arī Latvijā. "Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā un reklāmu pakalpojumu iegādei tajos – 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu 7 lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi ("Airbnb", "Booking.com", "eBay", "Etsy", "Facebook", "Google", "Linkedin") būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem (juridiskajām personām) par 50%, visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei - vienlaikus kā fakts konstatējams tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies, secināts pērn Latvijā izstrādātajā advokātu biroja "Primus Derling" pētījumā, kas veikts pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma.

"Internets ir pārveidojis uzņēmējdarbību un mediju vidi globālā līmenī. Jau 2014. gadā EK norādīja, ka digitālā ekonomika aug ātrāk nekā pārējās nozares. Digitālās ekonomikas attīstība pieprasa arī nodokļu regulējuma attīstību. Šī problēma ir globāla - gan ES, gan OECD valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas," iepriekš sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Kā atzinuši pētījuma veicēji, izlemjot par šī nodokļa likmi, lietderīgi būtu izmantot digitālo pakalpojumu nodokļa direktīvas projektā norādīto nodokļa likmi – 3% no kopējiem bruto ieņēmumiem par digitālajiem pakalpojumiem (citu ES dalībvalstu, kurās šis nodoklis ir ieviests vai to plānots ieviest, piemērotās nodokļa likmes svārstās 2% - 7% apmērā). Tādejādi digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumi Latvijā no 7 lielākajiem, ES reģistrētajiem digitālajiem uzņēmumiem vien, piemēram, 2019. gadā varētu pārsniegt 3-4 miljonu eiro atzīmi.