"Ja mēs skatāmies uz datiem, mēs varam būt pietiekami pārliecināti par nākotni, un visdrīzāk 2022.gadā varam atgriezties tādā ekonomiskajā situācijā, kādā bijām pirms krīzes," ministrs sacījis "CNBC".
"Mums gan jāsaprot, ka esam ļoti atkarīgi viens no otra," viņš piebildis.
Pandēmija ir krietns pārbaudījums Eiropas valstu solidaritātei, jo gada pirmajā pusē piemērotie ierobežojumi ir radījuši negatīvu ietekmi uz Eiropas ekonomikas izaugsmi un uzņēmēju noskaņojumu. Šonedēļ Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publicēs atjaunotās ekonomikas prognozes, taču jūnijā fonda eksperti prognozēja, ka 2020.gadā eirozonas ekonomika saruks par 10,2%.
Vācijas finanšu ministrs uzsvēris, ka ir būtiski, ka Eiropas valstis strādājušas kopā un izrādījušas solidaritāti. "Es piekrītu idejai, ka Eiropa ir kļuvusi spēcīgāka un no šīs krīzes izies vēl spēcīgāka," viņš piebildis.
O. Šolcs piebildis, ka cer, ka ES dalībvalstis var apstiprināt ES budžetu un Atveseļošanās fondu, kaut arī saglabājas nesaskaņas par līdzekļu sadales mehānismu un citiem aspektiem.
"Esmu diezgan optimistisks, un uzskatu, ka mēs visas problēmas atrisināsim šajā gadā, lai naudu varētu sākt izmantot nākamā gada sākumā," viņš sacījis. "Mēs zinām, ka ierastās procedūras, kā pieņemt oficiālus lēmumus Eiropas līmenī aizņem daudz vairāk laika, nekā līdz gada beigām, taču, ja ir īpaša situācija, tad jārīkojas citādi, un pie tā mēs šobrīd strādājam," viņš uzsvēris.
Eiropas dalībvalstis vasarā apstiprināja ES budžetu 1,074 triljonu eiro apmērā, kas finansēs iniciatīvas laika periodā no 2021. gada līdz 2027. gadam, kā arī Atveseļošanās fonda finansējumu 750 miljardu eiro apmērā. Par budžetu gan jāvienojas ar Eiropas Parlamentu, taču patlaban sarunas nevedas raiti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
