Pārdošanas apjomi trešajā ceturksnī sasnieguši 12,1 tonnu. Salīdzinājumam – pirms gada centrālās bankas iegādājās 141,9 tonnas, liecina Pasaules Zelta padomes dati. Pārdošanu galvenokārt veicinājusi Uzbekistāna un Turcija, kas pārdevušas attiecīgi 34,9 un 22,3 tonnas zelta, tāpat arī Krievija ziņojusi par pirmo pārdošanu 13 gadu laikā.
"Citigroup" nesen prognozēja, ka centrālo banku pieprasījums pēc šā gada bremzēšanās varētu atkal atgūties 2021. gadā. 2018. un 2019. gadā bankas iepirka zelta apjomus, kas tuvojās rekordlielam apjomam.
"Nav pārsteigums, ka bankas esošajos apstākļos skatās uz savām zelta rezervēm," saka Pasaules Zelta padomes vadošais analītiķis Luīss Strīts. "Faktiski visu pārdošanu veic bankas, kas pērk zeltu no vietējiem avotiem, izmantojot situāciju, kad zelta cena ir augsta," viņš norāda.
Šā gada trešajā ceturksnī zelta cena sasniedza rekordu, kaut arī zelta stieņu pieprasījums gada laikā sarucis par 19%. Kritumu lielā mērā veicināja pieprasījuma sarukums uz pusi pēc Indijas juvelierizstrādājumiem, un arī Ķīnas juvelierizstrādājumu pieprasījums samazinājās.
Tomēr šo kritumu daļēji dzēsa 21% pieaugums no zelta investoru puses pēc zelta stieņiem un monētām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
