Maskava aicinājusi Lietuvu pārskatīt trīspusējo Baltijas valstu metodiku attiecībā uz elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju, kas krasi samazinās tirdzniecības apjomu ar šo valsti pēc Baltkrievijā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) iedarbināšanas, vēsta ziņu aģentūras BNS informācijas avoti.
Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks nosūtījis Lietuvas enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam notu, kurā aicina nepiemērot papildu koeficientu elektroenerģijas tirdzniecībai pa Latvijas un Krievijas starpsavienojumu, kas jau tā samazināsies. Tieši šo koeficientu Maskava vērtē kā galveno negatīvo jaunās metodikas elementu.
Maskava arī aicina atvērt tirdzniecībai Igaunijas un Krievijas starpsavienojumu, kam saskaņā ar šo metodiku jāpaliek slēgtam.
"Mūsu vērtējumā šīs metodikas izmantošana būtu diskriminējoša, tā pasliktinātu tirdzniecības nosacījumus ar vienīgo partneri - Krievijas Federāciju - un neapšaubāmi samazinātu elektroenerģijas piegādi par aptuveni miljardu kilovatstundu gadā," teikts Novaka vēstulē, ar kuru varēja iepazīties BNS.
Vienlaikus tajā apgalvots, ka Krievijas elektroenerģijas eksportētāja, kompānija "Inter RAO", varēs savlaicīgi uzrādīt elektroenerģijas izcelsmes garantijas - sertifikātus, kas apliecinās, ka elektroenerģija, kas nonāks Baltijas valstīs, saražota Krievijā.
Kā raksta Novaks, ja Lietuva slēgs tirdzniecībai savienojumu ar Baltkrieviju, kura maksimālā pārvades jauda ir 1300 megavatu, tad Krievijas elektroenerģijas pārvade pa Latvijas un Krievijas starpsavienojumu saruktu līdz 900 megavatiem, bet ar papildu koeficientu 0,62 - līdz aptuveni 600 megavatiem.
Lietuvas enerģētikas ministra pārstāve Aurēlija Vernickaite aģentūrai BNS apliecinājusi, ka nota no Krievijas saņemta, bet tās saturu nav komentējusi.
Lietuvas elektropārvades sistēmas operators "Litgrid" norāda, ka saskaņā ar šo metodiku no kontinentālās Krievijas uz Baltijas valstīm 2021.gadā būtu iespējams importēt maksimāli 4,2 miljardus kilovatstundu, bet, nepiemērojot koeficientu 0,62, - 6,6 miljardus kilovatstundu elektroenerģijas.
Kā izteicies Vaičūns, gadījumā, ja Baltijas valstis pašas saražotu vairāk elektroenerģijas vai tiktu izmantotas "zināmas lietas starpsavienojumu kontrolēšanai", tirdzniecības apjoms ar Krieviju varētu sarukt pat līdz 1,5 miljardiem kilovatstundu.
Jauno metodiku jau saskaņojuši Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori, bet tā vēl jāapstiprina nacionālajiem regulatoriem.
Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes priekšsēdētāja Inga Žiliene otrdien aģentūrai BNS norādīja, ka pašreizējais metodikas projekts nenodrošinātu, ka tiek pildīts Lietuvā pieņemtais likums par Astravjecas spēkstacijā saražotās elektroenerģijas neielaišanu tirgū, tādēļ tas vēl jāpilnveido.
Kā ziņots, metodiku, par ko vienojies līdzšinējais Lietuvas ministru kabinets, otrdien kritizējusi aizvadītajās Seima vēlēšanās uzvarējusī konservatīvā partija "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", brīdinot, ka tā var leģitimēt darbības, ko minētais likums aizliedz.
Galvenās diskusijas raisījusi iespēja, ka Astravjecas elektroenerģija kopējā tirgū nonāks pa Latvijas un Krievijas starpsavienojumu, kā arī pārvades līniju izmantošana starp Lietuvu un Baltkrieviju.
Lietuvas valdība apgalvo, ka riskus samazinās mazāka caurlaidība un elektroenerģijas izcelsmes garantiju sistēma. Savukārt "tēvzemiešu" politiķi norāda, ka ar šīm drošības svirām nepietiek.
Lietuva uzskata, ka Baltkrievija nav ievērojusi drošības prasības, ceļot spēkstaciju, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, bet Minska šos pārmetumus noraida. Lietuva pieņēmusi likumu, kas paredz neielaist tās tirgū šai atomelektrostacijā saražoto elektroenerģiju, un aicinājusi arī kaimiņvalstis to boikotēt.
20. augustā Baltkrievija paziņoja, ka pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā, bet 11. oktobrī pavēstīja, ka tajā uzsākta vadāma ķēdes reakcija un tuvākajā laikā tiks veikti pētniecības darbi, lai pārliecinātos par kontroles sistēmas drošumu un reaktora iekārtas kodoldrošību, bet nākamajā posmā paredzēta pirmā energobloka enerģētiskā iedarbināšana ar pieslēgšanu valsts energosistēmai.
Kā pirmdien pavēstīja "Litgrid", tas no Baltkrievijas energokoncerna "Belenergo" saņēmis informāciju, ka kaimiņvalsts atomelektrostacijā laikā no 1. līdz 10. novembrim varētu sākties elektroenerģijas ražošana.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš izteicies, ka tas varētu notikt 7. novembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
