Dati par pirmo pusgadu liecina par spēcīgu, kaut arī ne pilnīgu pasaules pārtikas tirgus noturību pret Covid-19 satricinājumiem.
"Kopējais globālais pārtikas importa apjoms 2020. gadam var pārsniegt pat 2019. gada apjomus," lēš organizācijas ekonomists Josefs Šmidhūbers.
Jaunattīstības valstis uzrādījušas paaugstinātu aktivitāti, un šo valstu eksporta ienākumi šā gada pirmajā pusē pieauguši par 4,6%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, savukārt attīstīto valstu ienākumi samazinājušies. Daļēji to var skaidrot ar straujāku kritumu dzērienu, zivju un gaļas produktu segmentā, ņemot vērā, ka šajās produktu grupās vairāk ir izjūtams mājsaimniecību ienākumu samazinājums.
Šajā laika periodā dzērienu imports pasaulē sarucis par vairāk nekā 12%, bet zivju produktu pieprasījums – par vairāk nekā 10%, savukārt gan dzīvnieku, augu eļļu un eļļas augu sēklu tirdzniecības apjomi pieauguši par gandrīz 10%.
Graudaugu tirgus patlaban ir labi nodrošināts, cenas ietekmē kviešu tirgus izmaiņas, kā arī spēcīgais pieprasījums pasaulē pēc graudiem un rīsiem, teikts ziņojumā.
Paredzams, ka eļļas sēklu un līdzīgu produktu ražošanas apjomi 2020./21. gada sezonā sasniegs jaunu rekordu, savukārt augošais pieprasījums norāda uz augošu spriedzi tirgū.
Tāpat atgūstas arī pasaules cukura ražošanas apjomi, kaut arī ne tik strauji kā augošais patēriņš, un būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā tiks ieviesti Covid-19 ierobežošanas pasākumi.
Savukārt pesimistiskākas prognozes attiecas uz gaļas ražošanas tirgu, kam paredzams kritums otro gadu pēc kārtas, ņemot vērā vājās tirdzniecības un pieprasījuma perspektīvas.
Organizācija prognozē, ka 2020. gadā augs piena ražošanas apjomi, ko veicinās labvēlīgi laikapstākļi un ciematu kooperatīvu tīklu noturība piena savākšanā.
Zivsaimniecības sektorā apjomi šogad varētu sarukt, ņemot vērā pandēmijas ietekmi uz pieprasījumu, loģistiku, darbaspēku un biznesa plānošanu.
Ziņojumā minēts, ka pandēmija ietekmējusi zivju tirgu, īpaši sarūkot svaigu zivju pieprasījumam, kas saistīts ar paradumu maiņu šobrīd mazāk apmeklēt restorānus un tirgus, un tas veicina tālejošākas izmaiņas, kas, iespējams, turpināsies ilgtermiņā un veicinās inovācijas, īsākas piegādes ķēdes un jaunus izplatīšanas kanālus.