Lietuva: Latvijas lēmums sākt elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju pārkāpj trīspusējo vienošanos  (16)

"Mutiski mēs šo informāciju jau esam snieguši un, protams, sniegsim arī rakstveidā, jo iekams nav apstiprināta jaunā metodika, attiecīgi ir spēkā 2018. gada metodika, kurā nav paredzētas tādas iespējas tirgot elektroenerģiju ar Krieviju, ko latvieši it kā sākuši darīt. Tie ir objektīvi fakti, un tie jāfiksē," viņš sacījis radiostacijai "Žiniu radijas".

Kā ziņots, Latvija pirms nedēļas atvēra Latvijas-Krievijas elektroenerģijas tirdzniecības robežu importam no Krievijas uz Baltiju, ņemot vērā, ka divas dienas pirms tam Baltkrievijā sāka darbu Astravjecas atomelektrostacija (AES) un tūlīt pēc tam saskaņā ar Lietuvas lēmumu tika slēgta Baltkrievijas-Lietuvas elektroenerģijas tirdzniecības robeža trešo valstu elektroenerģijas importam uz Baltiju.

Latvija norādīja, ka balstās uz jauno triju Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoru saskaņoto metodiku, kas atļauj tirdzniecību ar Krieviju, taču Lietuvā šī metodika izraisījusi lielas diskusijas - to gan ir apstiprinājusi Enerģētikas ministrija, bet pagaidām nav apstiprinājusi Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome.

Metodiku kritizējusi arī Seima vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusī konservatīvā partija "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti". Tēvzemieši uzskata, ka enerģētikas ministra Žīgimanta Vaičūna piedāvātajai metodikai trūkst pienācīgu drošības sviru, un iestājas par stingrāku plūsmu regulēšanu un drošāku sertifikācijas sistēmu.

Saskaņā ar 2018. gada metodiku tieša elektroenerģijas tirdzniecība starp Latviju un Krieviju nenotika. Jaunā metodika ļauj importēt no Krievijas zināmu daudzumu elektroenerģijas, apliecinot šīs enerģijas izcelsmes garantijas, lai nodrošinātu, ka Baltijas tirgū nenonāk Baltkrievijā ražota elektroenerģija.

Kā izteicies Linkevičs, Lietuva turpina sarunas ar Latviju par instrumentiem Astravjecas atomelektrostacijā saražotās elektroenerģijas boikotēšanai.

"Mēs ar latviešiem pastāvīgi diskutējam, par dažām lietām neesam vienisprātis, par citām esam, tas ir normāls sarunu process, un domāju, ka tas turpināsies," viņš piebildis.

Lietuvas Seima Eiropas lietu komiteja dienu iepriekš aicināja valdību pastiprināt spiedienu uz Latviju jautājumā par elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju, paužot bažas, ka Lietuvas tirgū var nonākt elektroenerģija, kas saražota Astravjecas atomelektrostacijā, ko Lietuva uzskata par nedrošu. Komiteja mudināja Lietuvas Ārlietu ministriju rakstveidā vērsties pie Latvijas Ārlietu ministrijas, norādot, ka Latvija pārkāpusi 2018. gada trīspusējo vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm.

Lietuva uzskata, ka Baltkrievija nav ievērojusi drošības prasības, ceļot spēkstaciju, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, un apņēmusies bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas nonākšanu tirgū, pieņemot likumu par aizsardzību no nedrošās atomspēkstacijās ražotas elektroenerģijas.