Āzijas valstis plāno izveidot lielāko brīvās tirdzniecības zonu pasaulē

Vienošanās ietver Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības desmit dalībvalstis, kā arī Ķīnu, Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi. Šīs valstis kopā veido gandrīz trešdaļu pasaules iedzīvotāju un 29% pasaules iekšzemes kopprodukta. Jaunā brīvās tirdzniecības zona būs lielāka nekā ASV, Meksikas un Kanādas savstarpējā vienošanās un arī Eiropas Savienība. Arī Indija bija iesaistījusies sarunās, tomēr izstājās pagājušajā gadā, bažījoties, ka zemāki tarifi varētu kaitēt vietējiem ražotājiem.

Paredzams, ka Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība tiks parakstīta Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības konferencē šajā nedēļas nogalē, tā lielākoties notiks tiešsaistē.

Plānots, ka partnerība 20 gadu laikā likvidēs importa tarifus daudzām precēm un pakalpojumiem. Tā ietver arī noteikumus par intelektuālo īpašumu, telekomunikācijām, finanšu pakalpojumiem, e-komerciju un profesionālajiem pakalpojumiem. Taču iespējams, ka jaunie "produktu izcelsmes noteikumi", kas oficiāli noteiks produktu izcelsmi, radīs vislielāko ietekmi.

Jau tagad daudzas dalībvalstis ir savstarpēji noslēgušas brīvās tirdzniecības līgumus, taču joprojām pastāv ierobežojumi. "Esošos līgumus var būt ļoti sarežģīti piemērot, salīdzinot ar gaidāmo partnerību," norāda Āzijas tirdzniecības centra pārstāve Debora Elmsa. Uzņēmumi, kas strādā ar globālām piegādes ķēdēm, var saskarties ar tarifiem brīvo tirdzniecības līgumu ietvaros, jo to ražojumos ir komponenti, kas izgatavoti citur. Piemēram, Indonēzijas ražojums, kas satur Austrālijā ražotas sastāvdaļas, var saskarties ar tarifiem Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības brīvās tirdzniecības zonā. Saskaņā ar partnerību pret jebkuras valsts ražojumiem izturētos līdzvērtīgi, kas partnerības valstu uzņēmumiem varētu būt stimuls meklēt piegādātājus savā tirdzniecības reģionā.

Vājas ambīcijas

Lai gan partnerība bija Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības iniciatīva, daudzi to uzskata par Ķīnas atbalstītu alternatīvu Klusā okeāna reģiona partnerībai, jo tā neietver Ķīnu, bet daudzas Āzijas valstis. Divpadsmit dalībvalstis parakstīja Klusā okeāna reģiona partnerību 2016. gadā, pirms ASV prezidents Donalds Tramps 2017. gadā atsauca no tās ASV. Pārējie dalībnieki izveidoja Visaptverošu un progresīvu Klusā okeāna reģiona valstu partnerības līgumu. Lai gan tajā iekļauts mazāk valstu, šis līguma ietvaros turpināts samazināt tarifu likmes.

Austrālijas bijušais premjerministrs Malkolms Tērnbuls (Malcolm Turnbuls) izteicies, ka jaunā Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība ir vecmodīga. "Partnerībai ir ļoti zemi mērķi tirdzniecības jomā. Mums nevajadzētu sevi muļķot."

Sadarbība negribot

Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība apvienos valstis, kurām sava starpā ir bijušas ļoti sarežģītas diplomātiskās attiecības, it īpaši Ķīnai ar Japānu. Gan Austrālija, gan Ķīna parakstīs šo partnerību, neskatoties uz to, ka Ķīna varētu boikotēt dažus Austrālijas ražojumus, ņemot vērā atšķirības politiskajos uzskatos. "Jūs varat sadarboties ar kādu un vienlaikus nicināt viņu, pat cilvēciskā līmenī. Partnerība ir paveikusi iespaidīgu darbu, nodalot sadarbību no citām lietām," uzskata Elmsa.

Šajās ASV prezidenta vēlēšanās starptautiskā tirdzniecība nebija aktuāls temats, un nākamais prezidents Džo Baidens ir diezgan maz izteicies par to, vai viņa tirdzniecības politika būtiski mainīsies un vai viņš apsvērs iespēju atkal iestāties Klusā okeāna reģiona partnerībā.