Āzijas valstis izveidojušas pasaules lielāko tirdzniecības bloku  (5)

Partnerība tiek uzskatīta par Ķīnas ietekmes paplašināšanu reģionā. Vienlaikus partnerībā nav ietvertas ASV, kas 2017. gadā izstājās no Āzijas un Klusā okeāna valstu tirdzniecības pakta. Prezidents Donalds Tramps neilgi pēc stāšanās amatā atsauca ASV dalību Klusā okeāna reģiona partnerībā.

Sarunas par jauno Reģionālo visaptverošo ekonomisko partnerību sākās 2012. gadā, un svētdien, 16. novembrī, vienošanās beidzot tika parakstīta Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības sanāksmes laikā. Jaunā partnerība nav tik visaptveroša un nesamazina tarifus tik daudz kā Klusā okeāna reģiona partnerības pēctecis, taču daudzi analītiķi uzskata, ka šajā gadījumā iesaistīto valstu daudzums padara to nozīmīgāku. "Tās sastāvā ietilpst vairāk valstu, un jāizceļ Ķīnas dalību, kas ievērojami palielina partnerības locekļu kopējo iekšzemes kopproduktu," norāda "IHS Markit" Āzijas Klusā okeāna reģiona valstu galvenais ekonomists Radživs Bisvass. Lai gan Ķīnai jau ir vairāki divpusēji tirdzniecības līgumi, šī ir pirmā reize, kad tā ir parakstījusi reģionālu daudzpusēju tirdzniecības partnerību.

Valstu līderi cer, ka partnerība veicinās ekonomiku atveseļošanos no koronavīrusa pandēmijas. "Pašreizējos globālajos apstākļos fakts, ka partnerība parakstīta pēc astoņu gadu ilgām sarunām, nes cerību," sacījis Ķīnas premjerministrs Li Kecjans. Viņš vērtē, ka ilgtermiņā šī vienošanās ir kā "daudzpusības un brīvās tirdzniecības uzvara".

Savulaik arī Indija bija iesaistījusies sarunās, tomēr izstājās pagājušajā gadā, bažījoties, ka zemāki tarifi varētu kaitēt vietējiem ražotājiem. Līguma parakstītāji paziņojuši, ka Indijai joprojām ir atvērtas durvis, lai pievienotos partnerībai nākotnē.

Partnerības dalībnieki veido gandrīz trešdaļu pasaules iedzīvotāju un 29% no pasaules iekšzemes kopprodukta. Jaunais brīvās tirdzniecības bloks būs lielāks nekā ASV, Meksikas un Kanādas savstarpējais līgums un Eiropas Savienība.

Paredzams, ka partnerība 20 gadu laikā likvidēs tarifus daudzām importa precēm un pakalpojumiem. Tā ietver arī noteikumus par intelektuālo īpašumu, telekomunikācijām, finanšu pakalpojumiem, e-komerciju un profesionālajiem pakalpojumiem. Taču, iespējams, jaunie "produktu izcelsmes noteikumi", kas oficiāli noteiks produktu izcelsmi, radīs vislielāko ietekmi.

Jau tagad daudzas dalībvalstis ir savstarpēji noslēgušas brīvās tirdzniecības līgumus, taču joprojām pastāv ierobežojumi. "Esošos līgumus var būt ļoti sarežģīti piemērot, salīdzinot ar gaidāmo partnerību," norāda Āzijas tirdzniecības centra pārstāve Debora Elmsa. Uzņēmumi, kas strādā ar globālām piegādes ķēdēm, var saskarties ar tarifiem brīvo tirdzniecības līgumu ietvaros, jo to ražojumos ir komponenti, kas izgatavoti citur. Piemēram, Indonēzijas ražojums, kas satur Austrālijā ražotas sastāvdaļas, var saskarties ar tarifiem Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības brīvās tirdzniecības zonā. Saskaņā ar partnerību pret jebkuras valsts ražojumiem izturētos līdzvērtīgi, kas partnerības valstu uzņēmumiem varētu būt stimuls meklēt piegādātājus savā tirdzniecības reģionā.

Pētersona Starptautiskās ekonomikas institūta aplēses liecina, ka šī partnerība varētu palielināt valstu ienākumus par 186 miljardiem dolāru gadā līdz 2030. gadam un papildināt dalībvalstu IKP par 0,2%. Vienlaikus daži analītiķi uzskata, ka šī vienošanās varētu dot lielāku labumu Ķīnai, Japānai un Dienvidkorejai nekā citām dalībvalstīm. "Vienošanās ekonomiskais izdevīgums Dienvidaustrumāzijai varētu būt tikai margināls, bet ir dažas interesantas tirdzniecības un tarifu nianses, ko vērot attiecībā uz Ziemeļaustrumāziju," teic "Economist Intelligence Unit" analītiķis Niks Marro.

Tomēr var paiet vēl kāds laiks, līdz valstis sajutīs reālus ieguvumus. Deviņām valstīm partnerība vēl jāratificē, pirms tā stājas spēkā. Marro ieskatā tas varētu būt lēns process. "Ratifikācija, iespējams, būs sarežģīta valstu parlamentos, ņemot vērā gan pret tirdzniecību, gan pret Ķīnu vērsto noskaņojumu."