Ir vairāku tipu krāpnieciskie zvani no cietumiem. Pirmais, masveida, tas ir tad, kad ieslodzītie iegādājas viedkartes, tālruņus un strādā tieši, nešifrējot. Redzamākais gadījums atklājās, kad krāpnieki pasākumā bija ieguldījuši septiņus miljonus rubļu (77 tūkstoši eiro), no tiem piecus miljonus – attiecīgo iestāžu darbinieku kukuļošanai. Un pēc tam krāpnieki veiksmīgi strādāja. Tomēr pēc sūdzībām par krāpnieciskiem zvaniem, "Sberbank" sadarbībā ar telekomunikāciju operatoriem noteica, ka zvani tiek veikti no konkrēta cietuma. Tāpat notiek krāpniecība, izmantojot IP telefoniju. Šādos gadījumos tiek nomainīts zvana saņēmējam redzamais zvanītāja numurs, raksta "Forbes".
"Gandrīz puse no visiem krāpnieciskajiem zvanu centriem atrodas cietumos, intervijā laikrakstam "Izvestija" šā gada septembra sākumā atklāja "Sberbank" valdes priekšsēdētāja vietnieks Staņislavs Kuzņecovs. "Mūsu klientiem zvana nevis atsevišķi noziedznieki, bet profesionālu "zvanu centru" darbinieki. 40-50% no viņiem atrodas cietumos. Krāpnieki darbojas gandrīz katrā trešajā sodu izciešanas iestādē. Viens tāds "zvanu centrs", kurā strādā 50 "darbinieki" veic aptuveni 20 tūkstošus zvanu nedēļā. Pusē gadījumu tiek "pacelta klausule", 70% sazvanīto atsakās no sarunas, bet ar pārējiem 30% krāpnieki sāk darbu," stāstīja Kuzņecovs. Pēc viņa vārdiem, krāpnieku ienākumi var sasniegt vairāk nekā 75 miljonus rubļu (829 tūkstoši eiro) mēnesī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
