"Saules bateriju tehnoloģiju izmantošana uz ūdens ir samērā jauna. Pirmie demonstrācijas projekti tiek īstenoti tikai kopš 2008. gada. Peldošo saules bateriju (PV) parku tehnoloģija vēl nav pietiekami aprobēta un vēl sevi pilnībā pierādījusi, bet jau ir zināmi vairāki ieguvumi. Peldošie saules bateriju parki neaizņem zemes platības, kuras var izmantot citiem mērķiem. Tie būtiski samazina ūdens iztvaikošanu un samazina aļģu ziedēšanu zem peldošās konstrukcijas. Tehnoloģijām attīstoties, būs vēl vieglāka un ātrāka to uzstādīšana, pozicionēšana un demontāža. Dabiskas iztvaikošanas dēļ no ūdens virsmas ir labāka saules paneļu dzesēšana, kas uzlabo PV lietderības koeficientu par 5-15 procentpunktiem, salīdzinājumā ar parkiem, kas uzstādīti uz zemes. Tomēr uz ūdens izvietot PV ir par 20-25 % dārgāk nekā uz zemes," teic AS "Latvenergo" Attīstības daļas plānošanas inženieris Edijs Vesperis. Jābūt arī ļoti drošai pludiņu konstrukcijai un pretkorozijas aizsardzībai.
Vesperis norāda, ka kalpošanas laiks ir atkarīgs ne tikai no to fotoelementu kalpošanas laika, bet visas saules bateriju konstrukcijas mehāniskās un elektriskās izturības. Piemēram, nebūtu labi, ja stiprā vēja paneļi sāktu pārvietoties pa ūdenskrātuvi, riskējot ar parka sadalīšanos, kabeļu pārraušanu vai nogrimšanu. Jāņem vērā arī elektrību vadošo daļu un vājstrāvas bloku izolācijas prasības paaugstinātā mitrumā. Teorētiski tos varētu izjaukt un uzstādīt citur, bet praktiski otrreizēja montāža var nenodrošināt visas augstās energoietaišu izvietošanas prasības uz ūdens. Pasaulē jau ir arī tehnoloģiskie risinājumi peldošo saules bateriju parku izvietošanai jūrās, kas varētu būt ar vēl lielāku minēto izturību un, domājams, arī plānotajam ilgas kalpošanas laikam atbilstošām izmaksām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
